Ņinas un Elmāra Freimaņu ģimenes māja Kalnciemā, Jelgavas ielā 92, ir rajona Padomes rīkotā konkursa «Sakoptākā dzīves telpa» laureāti.
Ņinas un Elmāra Freimaņu ģimenes māja Kalnciemā, Jelgavas ielā 92, ir rajona Padomes rīkotā konkursa “Sakoptākā dzīves telpa” laureāti. Svinīgā godināšana gaidāma šīsnedēļas nogalē, un “Ziņas” devās lūkot, kas konkursa komisiju pamudinājis šo māju atzīt par vienu no sakoptākajām Jelgavas rajonā.
Pie Freimaņu ģimenes, asti luncinot, mūs sagaida mājas sargs Lakija, un saimnieks aicina doties tālāk. Viņš iedrošina – jo pa zālienu vairāk staigā, jo tas labāk jūtas – un kopā ar saimnieci izrāda apkārtni un dārzu. Tas nav īpaši liels, taču rūpīgi pārdomāts – savs zemes pleķītis atvēlēts mazdārziņam, bet pārējā platībā krāšņi zied vasara.
Zemeņu vietā – krāšņs dārzs
Ņina un Elmārs neslēpj, ka daļu skaistuma pabojājis sausais laiks. Lai gan dārzs regulāri laistīts, augi vietumis izkaltuši. Zālienu gan karstā saule saaudzējusi, bet saimnieks teic – tas tāpēc, ka to īpaši īsu pašlaik nepļauj, lai neizdeg.
Mājā Jelgavas ielā Freimaņu ģimene sāka dzīvot pirms gandrīz divdesmit gadiem.
“Ja tagad vajadzētu pārcelties uz dzīvokli, es tur nevarētu iejusties. Bez dārza savu dzīvi vairs iedomāties nespēju – katru vakaru gribas iziet laukā, parušināties pa dobēm un papriecāties par puķēm,” prāto Ņinas kundze, piebilstot, ka nosēdēt istabā ir grūti, visu laiku gribas rosīties. Kungs nosmej, ka vasarā sieva istabā ienākot, kad viņš jau sapņo trešo sapni. Bet ieguldītais darbs attaisnojas, un Jelgavas ielā 92 dārzs ziedos ir visu gadu.
Tur, kur tagad krāšņi zied vasaras puķes un pumpurus rieš miķelīši, pirms diviem gadiem brieda kartupeļi un sārtojās zemenes. Puķudobēm bija atvēlēts vien neliels zemes pleķītis otrpus mājai, un tajā pārsvarā ziedējušas rozes. Taču tad saimnieki sapratuši, ka tas nevienam īsti vairs nav vajadzīgs – bērni izauguši un dzīvo pilsētā, bet savām vajadzībām nepieciešamo iespējams izaudzēt krietni mazākā platībā. Tomāti un gurķi izaug plēves siltumnīcā, bet dārzeņi vakariņām – mazdārziņā. “Agrāk ziemai gatavoju ievārījumus – baltmaize, ievārījums un piens bērniem bija mīļākais ēdiens. Tagad pagrabā stāv pat pirms pieciem gadiem vārītās “zaptes”,” Ņinas kundze teic, ka nu ziemai sagatavo vien nedaudz ķiršu un aveņu ievārījuma, lai būtu ar ko panašķēties.
Skaisti, neieguldot milzīgus līdzekļus
Saimnieki stāsta – Kalnciema Domes aicinājumam piedalīties konkursā “Sakoptākā dzīves telpa” atsaukušies labprāt. Skaista vide viņiem apkārt ir vienmēr, tādēļ, gaidot ierodamies vērtēšanas komisiju, nekas daudz nav “piepucēts”. Apmēram pirms pieciem gadiem māja Jelgavas ielā 92 uzvarēja vietējā konkursā par sakoptāko sētu, turklāt lauri plūkti divus gadus pēc kārtas.
Dārzs tapis pašu spēkiem. Ierosmi saimnieki smēlušies žurnālos, izstādēs, viena otra ideja noskatīta citās sētās. Dārza platība nav liela – vien 1200 kvadrātmetru, ieskaitot mazdārziņu –, tāpēc bijis rūpīgi jāpārdomā, kādiem augiem dot priekšroku. “Katru gadu kaut ko izrokam, kaut ko iestādām,” Ņinas kundze atklāj, ka savulaik ogulāju bija vairāk, bet tos tāpat kā vienu vecu ābeli izraka, iegūstot vairāk vietas ziediem. To dažādība Freimaņu dārzā ir liela – vasaras puķu stādi, saimnieces loloti, izaug siltumnīcā, bet sakuplojušās ziemcietes tiekot retinātas un iemainītas. Proti, saimniece ar krāšņajām puķēm labprāt padalās ar draugiem un kaimiņiem, savukārt viņi pretī dod kaut ko no sava dārza. Tas ir tāds barters, kas vairo skaistumu.
Saimnieces idejas apņēmīgi realizējis vīrs, bet šis tas dārzā ir meitas Elīnas roku darbs. Ņinas kundze rāda ziedošu uzkalniņu dārza vidū ar no akmeņiem veidotu improvizētu ūdens plūsmu. Tam ideju Elīna noskatījās kādā žurnālā un izveidoja saviem spēkiem. Tētis vien atvedis zemi un akmeņus. Arī skujeņu dobe tuvāk ceļam ir meitas roku darbs. Freimaņu ģimene atklāj, ka dārza veidošanā viss notiek it kā pats no sevis – Ņinas idejas apņēmīgi realizē vīrs, un kopīgiem spēkiem dārzs tiek pie jaunas rotas. Interesants risinājums izdomāts, lai nosegtu aku. Proti, Elmāra kungs tai izveidojis glītu jumtiņu, ko dekoratīvā podā grezno saimnieces izaudzētās puķes. Bet nelielais baseins dārza malā ir nekas cits kā zemē ierakta veca vanna, kas nokrāsota melna. Ņina un Elmārs stāsta, ka dārzā vajadzības pēc lielākas ūdenskrātuves nav, jo turpat pāri ceļam rāmi plūst Lielupe. Tās ūdeņus karstajā vasarā iecienījusi visa ģimene.
Dārzs piemērots arī īstenai atpūtai. Vienā stūrī slejas pirtiņa, bet aiz tās ierīkota nojume, kur vasarā sarīkot svētkus. Ņina smej, ka pirms pāris gadiem tur turētas vistas, taču tagad ierīkota glīta lapenīte ar galdu un soliem. Arī tā uzbūvēta pašu spēkiem. Grīda nojumītē izklāta ar apaļiem koka klučiem, kas rūpīgi sagūluši cits citam līdzās. “To noskatījāmies Lietuvā, kur no klucīšiem pie kādas kafejnīcas bija izveidota taciņa. Man tā doma tik ļoti iepatikās, ka, atbraucot mājās, lūdzu vīram ar klučiem izklāt lapenīti,” atceras Ņinas kundze. Elmārs papildina – darbs bijis grūts, jo, lai grīdu izveidotu stabilu, katru kluci vajadzējis ierakt apmēram piecpadsmit centimetru dziļumā, toties rezultāts ir glīts. Saimniece atklāj, ka viņai padomā vēl lielas koka šūpoles un vīrs jau apsolījis viņas ieceri realizēt.
Krāsas dārzā un dzīvē
Uz jautājumu, kas vēl dārzā būtu nepieciešams, saimniece atbild – visa kā jau ir gana. Ziema gan papostījusi rozes – nosalušas kādas astoņas –, taču stādījumi ar draugu un radu gādību jau gandrīz pilnībā atjaunoti, un pašlaik līdzās pārziemojušām puķu karalienēm zied nesen dēstītās, ko uzdāvinājuši tuvi cilvēki. Ņinas kundze teic, ka neiegādājas kādas īpašas rožu šķirnes – galvenais, lai priecē krāsu dažādība. Tas attiecas arī uz citām puķēm dārzā. Saimniece lepojas ar krāsainām pelargonijām, pujenēm, kannām… Visi ziedi esot skaisti, tāpēc kādu īpaši izcelt grūti.
Ņinas kundzei nepatīk, ja augu ir pārāk daudz, vajag vairāk brīvas telpas un plašuma. Varbūt tieši tāpēc no blakus mājām Freimaņu ģimene nav norobežojusies ar augstu žogu, turklāt arī kaimiņi rūpējas par skaistu vidi sev apkārt, tāpēc “nesmukumus” nav vajadzības slēpt aiz lieliem kokiem. Elmāra kungs, rādot uz iebraucamo ceļu, stāsta, ka tur agrāk augušas kādas desmit milzīgas egles. Taču tās radījušas nepievilcīgu skatu un traucējušas kā viņiem, tā kaimiņiem, tādēļ nozāģētas. Augstu žogu saimnieki atstājuši vien ceļa pusē, lai paglābtos no putekļiem. Gar Freimaņu ģimenes māju ceļš vēl nav noasfaltēts, tādēļ sausā laikā putekļu mākonis ir milzīgs.
Freimaņu ģimenei dārzs ir vaļasprieks, kurā var smelties spēkus jaunai darba nedēļai. Saimnieki atklāj, ka kopā nodzīvoti jau divdesmit septiņi gadi un viņi nav “nekādi mājās sēdētāji”. Ņina strādā uzņēmumā “Kalnciema ķieģelis”, Elmārs atbild par darbiem saimniecībā un privātajā biznesā, bet skaistākie mirkļi allaž saistās ar laiku, kas pavadīts ģimenes lokā. Pērn ar mašīnu apceļota Norvēģija, arī šogad padomā mērot kādu lielāku gabalu. Ziemas mēnešos, kad ir vairāk brīva laika, Freimaņu ģimene labprāt apmeklē teātri, īpaši viņi iecienījuši Rīgas Jaunā teātra izrādes. Bet tveicīgie vasaras vakari tiek pavadīti Lielupes krastos, jo visi ģimenē ir lieli peldētāji, arī rudā Lakija. Sunenīti no patversmes atveda un mammai uzdāvināja dēls un meita, un kopš tā laika viņa ir uzticīga saimniekiem.
