Latvijas Pašvaldību savienības valde, izskatot LPS 16. kongresa rezolūciju tēmas, visaktīvāk atbalstījusi priekšlikumu kongresā pieņemt rezolūciju pret birokrātiju.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde, izskatot LPS 16. kongresa rezolūciju tēmas, visaktīvāk atbalstījusi priekšlikumu kongresā pieņemt rezolūciju pret birokrātiju. Glūdas pagasta Padomes un LPS Pagastu apvienības pārstāve no Jelgavas rajona Lauma Kalvāne piekrīt, ka kongresa rezolūcijām izvirzīti būtiski jautājumi, un šis ir viens no svarīgākajiem.
Pēc LPS domām, nepārtraukti palielinās likumu un MK noteikumu skaits, tie kļūst arvien sarežģītāki un grūtāk ievērojami. Palielinās arī iestāžu un ierēdņu skaits, kas cits citu kontrolē, un pašvaldības ļoti daudz laika pavada, neproduktīvi rakstot atskaites un sniedzot dažādas ziņas. Tikai novēršot šos trūkumus, varēs paaugstināt pašvaldību darba efektivitāti.
LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule informē, ka valde vienojusies pieņemt rezolūciju, kurā atklātu pašvaldību nostāju par valdības apstiprināto ES fondu līdzekļu sadalījumu laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Tajā paredzēts uzsvērt pašvaldību funkciju pildīšanai svarīgākās jomas un pieprasīt tām finansējumu no valsts budžeta, ja tāds netiks paredzēts no ES fondiem.
LPS valde atbalstījusi arī ierosinājumu Saeimas vēlēšanu gadā LPS kongresā izskatīt īpašas rezolūcijas projektu, kurā tiktu iekļauti LPS aicinājumi politisko partiju programmām pirms Saeimas vēlēšanām. Tajā varētu akcentēt tādus iedzīvotājiem un pašvaldībām būtiskus jautājumus kā mājokļu problēmas, pašvaldību ceļu un ielu sakārtošana un citus. LPS kongress notiks 19. maijā.
Glūdas pagasta Padomes un LPS Pagastu apvienības pārstāve no Jelgavas rajona L.Kalvāne piekrīt, ka rezolūcijām izvirzīti svarīgākie jautājumi. Tā kā nākamajos gados jāapvieno pašvaldības un jāveido novadi, valdība par maz līdzekļu plānojusi ceļu tīkla izveidei un infrastruktūras attīstībai, lai apvienojušās pašvaldības varētu veiksmīgi funkcionēt.
Otra lieta, kurai nākamajā plānošanas periodā nepieciešams papildu finansējums, ir izglītība. Jāsaprot, ka valstī jāattīsta ne vien vidusskolas, bet arī pamatskolas. Ja tajās nebūs aprīkotu kabinetu bioloģijā, ķīmijā, fizikā, skolēniem nebūs pamata turpmākai šo priekšmetu apguvei un, nonākot vidusskolā, viņi nespēs veiksmīgi iekļauties kopējā mācību procesā.
Strādājot ar ES projektiem, L.Kalvāne pārliecinājusies, ka mūsu valstī prasības realizētājiem ir pārlieku sīkumainas. Vienam pārbaudītājam nepatīk viens teikums, otram – cits. Iesniedzējiem tie jāuzlabo, neraugoties, ka daudzie eksemplāri ir cauršūti. Par pārspīlējumiem un absurdām prasībām, lai saņemtu finansējumu, pārliecinājušies arī zemnieki, nevalstiskās organizācijas un lauku partnerības, kas sakāpināto prasību dēļ nespēj bez konsultantu palīdzības izstrādāt projektus.
