Pētījums par pašvaldību pieredzi Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanā un nākotnes investīciju virzienu apzināšanā liecina, ka pašvaldības ir gatavas realizēt vairāk projektu, nekā ļauj pieejamais struktūrfondu finansējums.
Pētījums par pašvaldību pieredzi Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanā un nākotnes investīciju virzienu apzināšanā liecina, ka pašvaldības ir gatavas realizēt vairāk projektu, nekā ļauj pieejamais struktūrfondu finansējums.
Pētījuma nolūks bija iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par to, kāda ir pašvaldību pieredze dažādu finansējumu izmantošanā, lai sekmētu to konkurētspēju un izaugsmi. Tā rezultāti sniedz skaidras norādes par pašvaldību pieredzi, iecerēm, investīciju virzieniem un finansējuma saņemšanas iespējām, atklāj, kādi faktori palīdzējuši vai traucējuši sagatavot un ieviest projektus, kādas ir pašvaldību nepieciešamības nākamajā plānošanas periodā. Tāpēc būtu svarīgi, lai pētījuma rezultāti tiktu izmantoti, pieņemot pašvaldību attīstību veicinošus lēmumus, atzīst SEB Unibankas pakalpojumu attīstības projektu vadītāja Inga Uvarova
Kas traucē ieviest projektus?
Kā lielāko kavēkli, lai sagatavotu un ieviestu projektus, pašvaldības uzskata trūkstošo pašfinansējumu – uz to norādījusi ceturtā daļa respondentu. Otrs kavēklis ir birokrātiskā barjera, kas jāpārvar, sagatavojot projektu pieteikumus un pēc tam tos piesakot. Šis faktors pašvaldībām rada arī papildu izmaksas, jo projektu sagatavošana ir laikietilpīga un bieži jāalgo speciālisti. Projektu realizēšanu negatīvi ietekmē arī sarežģītās izstrādes prasības, ilgais atskaišu sagatavošanas process un līguma grozījumu saskaņošana. Pie kavējošiem faktoriem pieder nepietiekamās projektu sagatavošanas un vadības prasmes, augstās sagatavošanas izmaksas. Pēdējie iemesli ir savstarpēji saistīti, jo pašvaldības, kuru darbiniekiem nav projektu prasmju, pērk konsultantu pakalpojumus, kas rada lielas izmaksas.
Ievērojami retāk minētas grūtības projekta partneru piesaistē. Pašvaldības reti saskārušās ar informācijas trūkumu par iespējām iesniegt projektu pieteikumus. Samērā bieža parādība ir problēmas ar priekšfinansējuma iegūšanu. Proti, līdz projektu pilnīgai realizācijai tām jāsedz visas izmaksas par pašu līdzekļiem, finansējuma atbalsta apjomu saņem tikai pēc projekta realizācijas. Visās pašvaldību grupās galvenais pašfinansējuma avots bijis pašvaldības budžeta līdzekļi (51 procentam) un aizņēmuma līdzekļi no Valsts Kases (37 procentiem).
Limitu izsmeļ pirmajā ceturksnī
Runājot par aizņēmumiem, pašlaik pašvaldībām kredītnoslogojums ir zems. Tas saistīts ar ierobežotiem brīvajiem līdzekļiem, no kā veikt kredīta un procentu maksājumus. Otrs iemesls – valsts budžetā noteiktais limits, kas izsniedz garantēto kredītu veidā. Valsts budžeta likums nosaka, ka pašvaldību aizņēmumiem gadā var paredzēt 37 – 38 miljonus latu. Šogad limits izsmelts jau gada pirmajā ceturksnī.
Nākotnē kredītnoslogojumu plānots palielināt, jo pašvaldībām tuvākajā laikā būs jārealizē starpniekinstitūcijām iesniegtie un izskatāmie projekti. Kopumā vairums pašvaldību plāno savu aizņēmuma noslogojumu palielināt līdz 15 – 20 procentiem. Desmitā daļa uzskata, ka 20 procentu ierobežojuma atcelšanas gadījumā tās varētu atļauties arī lielāku kredītnoslogojumu.
Vairums izmanto ES līdzfinansējumu
Visvairāk ES līdzekļu līdzfinansējumu pašvaldības vēlējušās piesaistīt nozarēs, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu atjaunošanu, kā arī siltumtīklu izbūvi un atjaunošanu un ceļu būvi. Salīdzinoši neliela sagatavoto projektu summa ir veselības aprūpē, vietējā demokrātijā, izglītībā un apmācībā, kā arī pētījumu veikšanā, jo šie projekti nav tik apjomīgi kā, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveide.
Salīdzinot ieviesto projektu skaitu bez ES finansējuma ar kopējo akceptēto projektu skaitu (parakstītie līgumi par ES līdzfinansējuma piesaisti un jau ieviestie projekti), jāsecina, ka pašvaldības bez ES līdzfinansējuma ieviesušas tikai 5,6 procentus projektu, salīdzinot ar akceptēto projektu apjomu ES līdzfinansējuma iegūšanai. Līdzfinansējuma, daudzos gadījumos arī priekšfinansējuma, nodrošināšana ir viens no lielākajiem kavējošajiem faktoriem projektu attīstībā. Līdzīga problēma tiek saskatīta arī nākotnē, pieņemot, ka pašvaldību kredītlimits netiks palielināts vairāk nekā par 20 procentiem no budžeta apjoma.
Kā bremzējošs faktors šajā struktūrfondu plānošanas periodā līdz šā gada beigām darbojies arī tas, ka valsts ierobežo kredītlīdzekļu apjomu, ko pašvaldībām iespējams iegūt aizņēmumu veidā. Līdzīga problēma var pastāvēt arī nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, ja valsts nepalielinās līdzekļu apjomu, ko tā var izsniegt pašvaldībām kā aizdevumu.
* * *
Pētījumu šā gada sākumā veica SEB Unibanka sadarbībā ar “Baltijas konsultācijām”. Saņemtas atbildes no 234 pašvaldībām, kas ir aptuveni 43 procenti no visām pašvaldībām Latvijā. Jelgavas rajonā aptaujāto īpatsvars sasniedz 65 procentus. Pēc atbildējušo pašvaldību budžeta apjoma (aptaujāto pašvaldību kopējais budžeta apjoms pret visu Latvijas pašvaldību budžetu), pētījumā piedalījušies 83 procenti pašvaldību.
***
Apstākļi, kas kavē sagatavot lielāku projektu skaitu (procentos)
Nav vajadzības 1
Pašvaldība nav informēta par dažādajām atbalsta shēmām 4
Neatrodas atbilstošas atbalsta shēmas 7
Trūkst nepieciešamā pašfinansējuma 24
Trūkst kredītspējas 7
Nepieciešams pārāk augsts pašfinansējums 13
Trūkst projekta sagatavošanas un vadības prasmju 11
Projektu sagatavošanas procesam ir pārāk lielas izmaksas 12
Trūkst sadarbības partneru 2
Pieteikšanās atbalstam ir saistīta ar pārāk lielu birokrātiju 16
Cits iemesls
