Popularitāti sāk iekarot makšķerrīks, kura cena sākas no 300 latiem.
Popularitāti sāk iekarot makšķerrīks, kura cena sākas no 300 latiem
Patlaban makšķernieki sadalījušies divās nometnēs. Vieni, kas steidz vēl baudīt pēdējā ledus priekus un, saglabājoties šādiem laika apstākļiem, to varēs darīt, iespējams, vēl līdz marta vidum. Savukārt otri, kas ziemas inventāru jau iepakojuši un nolikuši vasaras guļai, cītīgi vicina pludiņmakšķeres un met gruntsmakšķeres, tādējādi Ventā, Lielupē, Aiviekstē un Salacā velkot vimbas, brekšus un raudas.
Šoreiz ziemas copi liksim mierā. Kam tā izdevās, kam ne, bet aizgājējus jau parasti piemin ar labu. Šoreiz mēģināšu iepazīstināt ar kādu īpašu makšķeres tipu – štekeri, par kuru daudzi makšķernieki dzirdējuši, bet dzīvē nav pat rokās turējuši. Taču interese ir milzīga.
Laiks pārdomām
Tiem, kas kaut nedaudz par šo makšķerkātu dzirdējuši, noteikti pirmā doma, kas iešaujas prātā, ir tā dārdzība. Daļēji tam varētu piekrist. Taču nav jācenšas tūlīt pirmajā piegājienā pirkt dārgāko, kas maksā ar trim nullēm. Padalīšos savā pieredzē. Divus gadus no vietas sacensībās piedalījos ar “štekeri”, kura cena veikalos nav lielāka par 300 latiem. Piemēram, aizrautīgiem pīpmaņiem ieteiktu parēķināt, cik gadā naudiņas tiek izkūpināts gaisā. Varbūt ir laiks mest nost to indi vai vismaz samazināt, lai iekrātu un nopirktu teicamu makšķerkātu. Turklāt tādu, ar kuru copējot atbraukt mājās tukšā ir vienkārši neiespējami. Padomāsim nedaudz citādi. Katrs makšķernieks, dodoties uz copi, noteikti ņem līdzi vismaz divas makšķeres. Ja paredzēts ķert baltās zivis, tad visbiežāk tie ir balonēzes tipa pludiņkāti vai gruntsmakšķere. Katra maksā vismaz no 30 līdz 50 latu. Pieskaitiet vēl divas spoles, kas katra maksā vismaz 25 latus, un, lūk, jums jau vismaz trešdaļa štekera!
Varu droši apgalvot, ka tas vienā copes reizē spēj aizstāt gan parasto pludiņmakšķeri, gan gruntsmakšķeri. Jāmāk tikai šis kāts izmantot. Mēs taču visi atceramies laikus, kad braucām ar žigulīšiem, kad nebija mobilo sakaru, veikalos pēc bālajiem cīsiņiem stāvējām rindās pa pāris stundām, bet, kam džinsi kājās, tas bija pirmais “deguns” ciemā. Laiki mainās arī makšķerniekiem. Ziemā uz ledus vairs tikai retais sēž “pufaikā” un velteņos, savukārt vasarā ar stiklašķiedras makšķerīti pa pieciem latiem darbojas iesācēji vai vienas dienas makšķernieki.
Bezriņķu kāts – štekeris
Štekeris ir makšķere, kas sastāv no daudziem saspraužamiem posmiem. Galvenokārt to garums ir 11 – 14,5 metri, bet katrs to var regulēt pēc saviem ieskatiem. Noņemam posmu, trīs, kaut piecus un copējam. Viss atkarīgs no vietas izvēles. Ar šīs makšķeres palīdzību iespējams iztaustīt katru bedrīti aptuveni 13 metru attālumā no krasta, jo, kā zināms, zivīm šādas iedobes vienmēr bijušas kā atpūtas vietas. Praktiskajā makšķerēšanā štekeris dalās divās daļās – resnais gals un tievais. Tiem gan ir citādi nosaukumi, bet nesarežģīsim dzīvi. Makšķerei nav riņķu, tātad nav arī spoles.
Makšķeri sagatavo šādi – caur tievāko galu tiek ievērta speciāla gumija. Tās resnums atkarīgs no iespējamā zivs svara. Vienu tās galu nostiprina aiz otrā, trešā vai ceturtā tievgala posma. Viss atkarīgs no dziļuma, kādā makšķerējam, un līdz ar to – arī vietas, kur štekeris, izvelkot makšķeri, tiks sadalīts divās daļās. Tas tāpēc, ka pilnā garumā ar to tiek izdarīta tikai viena kustība – izvilkšana un ieslidināšana copes vietā. Šo makšķeri pilnā garumā neviens nekad nevicina, nemet un neslien visā augumā kā antenu gaisā. Otru gumijas galu nedaudz nostiepj un fiksē ar speciālu fiksatoru, kura otrā galā no mājās sagatavotas saiviņas piesien auklu. Savukārt tās garums ir tik, cik makšķerējamā vietā dziļums un vēl kāds metrs klāt atkarībā no laika apstākļiem.
Sevišķi neaizstājama šī makšķere ir vietās, kur liela straume, jo neviens cits makšķerkāts nevar noturēt pludiņu un līdz ar to ēsmu uz iebarotās vietas. Savukārt štekeris to dara ideāli. Arī iebarojam galvenokārt ar speciālu kausiņu, kas iestiprināts vienā no štekera topkitiem. Viss notiek ļoti klusi un ar apskaužamu precizitāti. Vienā vietā barība un tieši turpat arī āķis ar ēsmu. Sevišķi labi tas izpaužas pavasaros, kad upes pārplūdušas un straumes līkloči veido atstraumes. Pagājušajā gadā Aiviekstē, Salacā, Ventā un Gaujā brekši, vimbas un raudas tika vilktas uz urrā. Šī makšķere ieinteresējusi ļoti daudzus, bet labāk, pirms iegādāties šo kātu, redzēt to darbībā. Arī iebarojamā ēsma nepieciešama vismaz divas reizes mazāk nekā ikdienas copē ar ierastajiem makšķerkātiem.
Pavasara cope sākusies
Nu jau kādas trīs nedēļas Ventā, Lielupē pie Bauskas un Salacā makšķernieki velk labus balto zivju lomus. Izmanto gan gruntsmakšķeres, gan pludiņmakšķeres.
Tā kā ir pavasaris un straume upēs vēl pietiekami liela, kas savukārt nes lejā zāli, zarus un dažnedažādu kultūrslāni, tad tiem, kas copē ar gruntenēm, būs nepieciešams kāts ar lielāku testa svaru – vismaz 120 gramu vai līdz 3 lbs (mārciņām). Šo pēdējo angļu testa ciparu vēl neviens nav varējis konkrēti apzināt. Pat vairumtirgotājiem domas dalās. Citi teic, ka jādala ar divi, citi – ar trīs, un tad it kā iegūstam vajadzīgo testa ciparu latviskā versijā. Es šos “lbs” dalu ar acīm un pieredzi.
Pamatauklas resnums no 0,3 līdz 0,4 milimetriem, tad divas pavadiņas katra ar 0,2 – 0,23 milimetrus resnu auklu un plastmasas mormiškas galā kā obligāts nobeigums. Plastmasas mormiškas lietojam tik ilgi, kamēr ūdens dzidrums nav sasniedzis caurspīdīgumu.
Ar pludiņmakšķerēm ir nedaudz sarežģītāk. Pat standarta variantu ieteikt ļoti grūti, jo katra upe vai tās posms ievieš savas korekcijas. Arī paredzamā zivs koriģēs gan pavadiņas resnumu, gan āķa lielumu, bet izvēlētā copes vieta – pludiņa formu un gramu svaru. Par standarta garumu iespējams uzskatīt makšķeri no 4,20 līdz 6 metriem. Visbiežāk izmantojamās “copenes” ir tā saucamās balonēzes un mačkāti ar testa svaru līdz 30 vai pat 50 gramiem. Pats pavasaros biežāk izmantoju piecu sešu metru balonēzes. Ja visu dienu kaut kur ūdenī jānostāv, tad vieglā balonēze tam ir kā radīta. Veikalos to cenas svārstās no 25 latiem un uz augšu. Lētākas versijas gan neieteiktu pirkt, bet katram jāpārliecinās pašam. Ieekonomējot piecus līdz desmit latus pirmajā reizē, pēc tam var iznākt atdot vēl 25 latus. Domājiet paši, jo veikalniekiem parasti ir vienkāršāk pārdot lētu preci, jo skaidri zināms, ka nāksiet atkal un pirksiet jau labāku, tātad – dārgāku.
Ēsmas
Pavasarī uz vimbām kā ēsma numur viens ir nelobītās krevetes. Tās notīrām upes malā, sagriežam tabletes resnuma gabalos un liekam pa trim četrām uz āķa. Krevetēm seko naktstārpi. Tikai tad motiļi un baltie mušu kāpuri. Raudām un brekšiem izmantojam mušu kāpurus un motiļus. Kārtīgam plakanajam jeb breksim gan diezgan labi garšos arī naktstārps.
Pavasarī tāpat kā vasarā nepieciešams kāds barības vilinājums. Uzdevums ir nevis pieēdināt zivis, bet gan tās pieaicināt. Tāpēc, salīdzinot ar vasaru, izmantojam lētās barības attiecīgajai zivij. Pieredze gan rāda, ka uz jebkuru no baltās zivs ēsmām nāk visas viņu sugas māsas. Izņēmums ir sapali. Tiem ir speciāla barība un, protams, iebarošana. Pie tās piejaucam nedaudz plaucētu saulespuķu spraukumu un rīvētu baltmaizi. Ja ir stipra straume, ēsmu atjaucam ar pēc iespējas smagāku zemi. Proporcijas var būt puse uz pusi. Iespējams izmantot arī mālu.
Ne asakas un lai veicas pavasara copē, kas ir visrezultatīvākā visa gada garumā!
