Ne vairāk un ne mazāk – šobrīd jādod pēdējā iespēja pašreizējiem Saeimas deputātiem rīkoties Latvijas tautas labā.
Runa ir par pagājušās nedēļas nogalē notikušo referendumu par grozījumiem Satversmē. Līdz to pieņemšanai pietrūka salīdzinoši nedaudz – vien pusotra simta tūkstoša vēlētāju balsu. Toties 40 procenti pateica skaidru «par» grozījumiem, kas noteiktu, ka arī viņiem ir tiesības ierosināt Saeimas deputātus patriekt ratā, ja tie nerīkojas visu interesēs. Līdz referendumam valdošās koalīcijas pārstāvji lielmanīgi «pamētāja» pāri visam un visiem stāvošo tēlu, taču vēlāk viņu tonis strauji mainījās. Pat līdz tam, ka neviens neuzdrošinājās ne pīkstēt pret Valda Zatlera prasību sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi.Tajā viņš teica vien runu ar aicinājumu nekavēties Saeimas pašas izstrādāto Satversmes grozījumu pieņemšanā. No vienas puses, šāds solis šķiet gana labs. Ja vien neņemam vērā pašreizējo deputātu korpusu. Un tieši viņu kvalitatīvais sastāvs ir iemesls tam, kāpēc gada laikā bijis nepieciešams rīkot trīs referendumus. Iepriekšminētais un līdz šim pieredzētais nekādi neļauj domāt un cerēt, ka pēc Valsts prezidenta runas deputātos būs modusies vēlme ķerties pie nopietna darba. Drīzāk varam sagaidīt pretējo – jautājums tiks nomuļļāts bezjēdzīgās diskusijās, kurās neviens nevēlēsies rast kompromisu. Daudz lietderīgāk būtu bijis, ja pats prezidents izmantotu likumdošanas iniciatīvu un Satversmes grozījumus iesniegtu Saeimā. Tas būtu pamatīgāks atskaites punkts, uz kura atsperties.
