Nolemts, ka šogad varēs nomedīt 150 vilku.
Nolemts, ka šogad varēs nomedīt 150 vilku
Valsts meža dienests (VMD) noteicis lielāku pieļaujamo vilku nomedīšanas limitu 2008./2009. gada medību sezonai –150 dzīvnieku. Pērn drīkstēja nošaut 130 pelēču, taču šo dzīvnieku populācija Latvijā palielinās. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka 2007. gada vasarā un rudenī Dienvidkurzemes virsmežniecībā nav mazinājušies vilku uzbrukumi mājlopiem un 2008. gada februārī Jelgavas rajona Glūdas pagastā nošāva ar trakumsērgu slimu vilku.
Organizējot vilku medības, jāievēro speciāli nosacījumi. VMD pieņem iesniegumus, lai medību tiesību lietotājus informētu par to pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu.
Īpašas prasības
Par katru nomedīto vilku izpilda noteikta parauga aktu, pamatojot ar medību vadītāja noformētu un iesniegtu aktu, nomedītā dzīvnieka īpašniekam izsniedz aizpildītu stingrās uzskaites vilku medību atļauju. Vienas darbdienas laikā pēc pelēča nogalēšanas par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām jāinformē VMD Medību daļa. Tā jāinformē arī par ikvienu vilku, kura bojāejas cēlonis nav medīšana. Saņemot paziņojumu par 140 vilku nomedīšanu valstī, nekavējoties jāpārtrauc pieņemt minēto dzīvnieku medību pieteikumus bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu. Tai jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms.
Visvairāk pēdu Ziemeļvidzemē
Šāgada 28. martā, vienā no retajām 2007./2008. gada medību sezonas dienām, kad sniegs klāja lielāko daļu Latvijas teritorijas, svaigas vilku pēdas konstatētas 182 no 648 uzskaites apgaitām jeb 28,1 procentā. Vairāk par pusi no pārbaudītajām apgaitām vilki bija svaigi “sapēdojuši” Dienvidkurzemes un Sēlijas virsmežniecībās, kā arī Talsu un Ventspils rajonos. Vismazāk svaigu vilku pēdu atrasts Rīgas – Ogres un Ziemeļvidzemes virsmežniecībās. Vilku medību sezona ir no 15. jūlija līdz VMD noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu.
Suņu dzimtas plēsējs
Vilks ir lielākais suņu dzimtas plēsējs, ļoti uzmanīgs, ar teicamu ožu (labvēlīgos apstākļos viņš cilvēku samana pat kilometra attālumā) un dzirdi. Redze vājāk attīstīta. Cilvēkam bīstami ir tikai ievainoti vai ar trakumsērgu slimi dzīvnieki.
Vilka pēdu nospiedumi ir šaurāki un garāki nekā sunim. Ejot parasti liek pēdu pēdā, veidojot taisnu to nospiedumu virteni. Arī pārvietojoties barā, vilki cenšas likt pēdu pēdā. Spējīgs skriet ar ātrumu 55 – 60 kilometru stundā. Vilku gaudošanu visbiežāk var dzirdēt vasaras otrajā pusē, kad vecie dzīvnieki, tuvojoties midzenim ar barību, iegaudojas un jaunie viņiem atbild. Pelēči spējīgi piemēroties dzīvei jebkuros apstākļos un biotopos. Apdzīvo lielākoties klusākus vēra tipa mežaudžu un purva biotopus ūdenstilpju tuvumā. Izvairās no lieliem vienveidīgiem masīviem ar sausām smilts augsnēm.
Sargā medību teritoriju
Vairošanās laikā iezīmē un aktīvi aizsargā savu medību teritoriju. Midzeni iekārto labi apslēptās un sausās vietās: purvu salās, aizaugušās gravās, krūmiem un niedrēm klātās ūdenstilpju piekrastēs. Labvēlīgos apstākļos vienu un to pašu midzeni izmanto vairākus gadus pēc kārtas. Mazuļu audzēšanas laikā vilks ir nometnieks. Pārējā – klejotājs. Aktīvs visu gadu un gandrīz visu diennakti, taču medī lielākoties naktīs un krēslas stundās. To dara no slēpņa vai aktīvi un neatlaidīgi sekojot.
Ziemā apvienojas baros, kur ir stingra hierarhija. Tur parasti ir vienas ģimenes locekļi. Vairākas saimes apvienojas reti. Lielākus medījumus – pārnadžus – mēdz medīt grupveida dzinējmedībās. Staltbriedim parasti uzbrūk vismaz piecu dzīvnieku bars. Vilks ir monogāms, reiz izveidojies pāris saglabājas visu dzīves laiku. Tam veidojoties, starp dzīvniekiem nereti notiek sīvas cīņas. Bieži vien ar letālu iznākumu. Dabisko ienaidnieku nav.
***
Uzziņai
Vilks ir tipisks gaļēdājs. Augu valsts pārtiku lieto tikai, ja ir badā. Pamatbarība – stirnas, bebri, saltbriežu un aļņu teļi, mežacūkas, uzbrūk arī mājas aitām, kazām, teļiem, mājputniem, samērā bieži suņiem. Medī arī zaķus, lapsas, jenotsuņus, āpšus, peļveidīgos grauzējus.
Vienā reizē pieaudzis vilks apēd divus līdz sešus kilogramus gaļas. Barības pārpalikumus slēpj un apmeklē atkārtoti.
***
FAKTS
Pēc VMD datiem, Latvijā mīt aptuveni 600 vilku. Nosakot medību limitu, mērķis ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai viņi savairojoties nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. VMD speciālisti secinājuši, ka pēdējos gados vilku kļūst vairāk neapdzīvotās teritorijās.
