Priekšvēlēšanu laikā partijas cenšas rādīt savu darbīgumu un daudz solīt. Bet kur tās bija visus savas varas gadus, ka pieļāva tik daudz aplamību?
Priekšvēlēšanu laikā partijas cenšas rādīt savu darbīgumu un daudz solīt. Bet kur tās bija visus savas varas gadus, ka pieļāva tik daudz aplamību? Rodas jaunas partijas, tajās sabēg tie, kas līdzšinējās vairs necer turpināt Saeimas deputāta «profesiju».
Līdzšinējās varas partijas ir radījušas sistēmu, kam dod dažādus nosaukumus: ultraliberālisms, pseidoliberālais kapitālisms u.c. Patiesībā agrākie valsts monopoli ir kļuvuši par privātmonopoliem un nu ignorē valsts varu. Tie burtiski ņirgājas par zemniekiem citādi pašreizējo graudu iepirkšanu nosaukt nevar.
Man ir tikai viens jautājums: graudu iepircēji var savā starpā vienoties, kāpēc to nedara graudu audzētāji? Katrā pagastā vajag izveidot savu graudu pārstrādes un maizes cepēju kooperatīvu, lai vismaz pašu patēriņam maize nav jāved simtiem kilometru.
Vienīgi pašu inertums kavē izveidot augļu un dārzeņu uzglabāšanas un pārstrādes cehus. Arī gaļu un pienu var pārstrādāt pagastā izveidots kooperatīvs.
Kādēļ saņemt santīmus par izaudzētiem graudiem, gaļu, izslaukto pienu, bet latus atdāvināt pārstrādātājiem? Pienu no zemnieka iepērk par astoņiem santīmiem litrā, bet veikalā tas maksā trīsreiz dārgāk! Kādēļ zemnieks atsakās no tādas peļņas?
Pagastos jāveido krājaizdevu sabiedrības, tās ļaus pašu līdzekļiem palikt pagastā. Vai šobrīd cilvēki ir mazāk saprātīgi nekā gadsimta sākumā un vidū? Tad veidoja kooperatīvus, krājaizdevu sabiedrības. Tagad naudu nes uz bankām un firmām, kas mīklaini pazūd. Graudus un citus savus ražojumus par pusvelti atdāvina visādiem monopolistiem, bet paši neko nedara, lai celtu savu, savas ģimenes, pagasta labklājību. Gaida, kad kāds glābējs glābs no posta.
Glābēji nāk un glābj, protams, sevi. Bet zemnieki pūš, kunkst un netic ne sev, ne kaimiņam, ka glābt var paši sevi, kopīgi pārstrādājot un iztirgojot saražoto un izaudzēto.
Jā, lieluzņēmumi pilsētās ražo lētāk. Bet kas no tā tiek zemniekam? Trīs pirkstu kombinācija.
Ne jau velti Lauksaimniecības ministrijas dižvīri tik veiksmīgi sagrāba pārstrādes uzņēmumus, pasargāja tos no zemniekiem, lai tagad viņus «apstrādātu» savas peļņas interesēs.
Ja zemnieki kooperēsies uz Zemnieku federācijas bāzes, tad neviens pārstrādātājs nevarēs uztiept savas vēlmes. Arī cenšanās zemniekus apgādāt ar tehniku un minerālmēsliem ir pārstrādātāju dzīšanās pēc peļņas. Turklāt tā zemniekus var padarīt atkarīgus. Kad mūsu zemnieki to apjēgs un rīkosies? Kad pārstās pelnīt santīmus un dāvināt latus?
