Lai noskaidrotu Japānas un Sahalīnas dižsūreņu kaitīgo ietekmi uz dabisko ekosistēmu augāju, nepieciešami plašāki pētījumi.
Lai noskaidrotu Japānas un Sahalīnas dižsūreņu kaitīgo ietekmi uz dabisko ekosistēmu augāju, nepieciešami plašāki pētījumi. Tieši tādēļ Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē Kristīne Pāruma 2005. gadā sāka izzināt šo augu un tā izplatības vietas. Viņa aicina atsaukties visus, kas mūsu rajonā pamanījuši dižsūrenes.
Japānas un Sahalīnas didžsūrenes ir daudzgadīgi lakstaugi, kas veido biezas audzes un tautā tiek dēvētas arī par Japānas griķiem. Latvijā ieviestas kā krāšņumaugi parkos un apstādījumos.
Tomēr šie augi ir kultūrbēgļi un spēj izplatīties dabiskajos biotopos – upju krastmalās, mežos un zālājos. Veidojot biezas audzes un nobiru slāni, tiek nomāktas dabiskās augu sugas, tādējādi samazinot bioloģisko daudzveidību.
Dižsūreņu stublāji var sasniegt pusotra līdz trīs metru augstumu, tie ir stāvi, nezaroti, viegli šķautņaini, rievaini. Sakneņi gari un ložņājoši. Lapas plati olveidīgas, to garums 5 – 12 centimetru, bet platums 8 – 10 centimetru. Ziedi balti un iedzelteni. Līdzīgas pazīmes ir Sahalīnas dižšūrenei.
Ja jums zināmas Japānas un Sahalīnas dižsūreņu atrašanās vietas, lūgums ziņot LU Bioloģijas fakultātes 2. kursa studentei Kristīnei, precīzi aprakstot šo vietu. Adrese: Kristīne Pāruma, Jaunpiebalga, Cēsu rajons, “Maz – mauragi”, LV – 4125. Ziņot var arī pa tālruni 26105097 vai rakstīt elektronisko pastu [email protected].
