Ekonomiski Latvija, Baltkrievija un Zviedrija ir trīs atšķirīgas valstis, bet sociālās problēmas, kas skar ģimenes ar bērniem, visur ir līdzīgas.
Ekonomiski Latvija, Baltkrievija un Zviedrija ir trīs atšķirīgas valstis, bet sociālās problēmas, kas skar ģimenes ar bērniem, visur ir līdzīgas. Trīspušu sadarbības projekts “Bērnu labā” veidots ar mērķi tās izzināt un izstrādāt jaunas stratēģijas, lai atbalstītu šīs ģimenes.
Šodien noslēdzas pusotru gadu ilgušais trīs valstu sadarbības projekts “Bērnu labā”. Jelgavas, Nakas komūnas (Zviedrija) un Baranoviču pilsētas (Baltkrievijā) pārstāvji guvuši jaunu pieredzi, viesojoties pie kolēģiem. Projekta koordinatore Ingegarde Ongstrēma “Ziņām” atzina, ka visās valstīs sociālās problēmas maz atšķiras.
“Esmu sapratusi, ka ir liela vēlme palīdzēt bērniem, un ļoti labprāt tiek darīts, diemžēl ne visur tik veiksmīgi izdodas. Tāpēc ir labi, ka varam mācīties cits no cita, kā to izdarīt. Arī Skandināvijas valstīs ir riska ģimenes, kurās ir gan vardarbība, alkohols, gan narkotikas. Tādēļ šā projekta mērķis ir izstrādāt jaunas metodes un efektīvas stratēģijas, lai vēl labāk atbalstītu sociālā riska ģimenes,” skaidro I.Ongstrēma.
Problēmu risināšanā zviedri par primāro neuzskata naudu, bet gan gribu un vēlmi strādāt, jo daudz ko var darīt arī brīvprātīgi, uzsver projekta koordinatore.
“Mērķis – palīdzēt bērniem – visur ir vienāds. Projektā esam guvuši daudz pamācoša. Vairāk ideju piedāvā Zviedrija, piemēram, tur ir ļoti veiksmīgi sakārtots darbs ar ģimenēm, kurās aug pirmsskolas vecuma atvases, uzticības telefoni bērniem. Ņemot vērā zviedru un jelgavnieku pieredzi, ceram arī mūsu pilsētas 12. vidusskolas apkaimē rīkot vecāku nakts apgaitas. Jelgavā ļoti patika Sociālo lietu pārvaldes darbs un politika. Baltkrievija vairāk līdzinās Latvijai, jo Zviedrijas valdība atvēl lielu finansējumu sociālajai jomai, kas daudzām lietām ļauj noritēt daudz straujāk,” spriež Baranoviču 12. vidusskolas direktors Vadims Ščerbakovs.
Projekta laikā tapusi arī trīs valstu jauniešu veidota filma par Jelgavas, Nakas un Baranoviču jauniešiem, viņu dzīvi savā pilsētā. Filmai gaidāms turpinājums, un tad tā būs pieejama arī skolās.
I.Ongstrēma norāda – ja vien pārējām pilsētām būs interese, iespējams, projekts turpināsies, un tas vairāk būs balstīts uz praktisko darbību.
