Novembris allaž ir notikumiem piesātināts, un šogad jo īpaši, tādēļ ka līdztekus valsts svētkiem šomēnes Latvijā norisināsies NATO sammits. Līdz ar to, kā mēdzu teikt, karavīram svētki ir tāpat kā zirgam – galva ziedos, mugura sviedros.
Novembris allaž ir notikumiem piesātināts, un šogad jo īpaši, tādēļ ka līdztekus valsts svētkiem šomēnes Latvijā norisināsies NATO sammits. Līdz ar to, kā mēdzu teikt, karavīram svētki ir tāpat kā zirgam – galva ziedos, mugura sviedros.
Kopumā šī nedēļa daudz neatšķīrās no citām – ikdienas dienesta darbi –, taču bija vairākas tikšanās ar cilvēkiem, kas savu artavu devuši Zemessardzes attīstībā. Proti, pirmdien pateicību par veiksmīgo sadarbību, organizējot Zemessardzes dienas mūsu pilsētā 22. septembrī, izteicām Jelgavas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, savukārt otrdien Pateicības rakstu pasniedzām Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoram Jurim Skujānam un pārrunājām zemessargu apmācību, jo, kā zināms, viņu vidū ir arī studenti. Īpašu paldies pelnījis zemessargs Leons Lecis, kas parasti pirms Lāčplēša dienas štābā sarīko tematisku izstādi, tādējādi mums atgādinot to, ko dažkārt ikdienas steigā piemirstam.
Otrdien ar pilsētas mēru spriedām par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Jelgavā NATO sammita laikā. Lai gan attiecīgo iestāžu darbinieki tajās dienās būs īpaši noslogoti, nedrīkstam aizmirst par drošību mūsu pilsētā. Nākamajā dienā piedalījos dienesta sanāksmē Liepājā, kur, kā ierasts tādās sapulcēs, tika pārrunāti aktuālākie jautājumi. Līdztekus tam, protams, arī dokumentu plūsma, jo svētkos jau dzīve neapstājas.
Šajā dienās liela uzmanība veltīta arī Zemessardzes popularizēšanai, lai gan to cenšamies darīt vienmēr, piemēram, ar savu ansambli kuplinot dažādus pasākumus. Vakar mūsu puiši devās uz Kalnciema kultūras namu, kur vidusskolas vecāko klašu audzēkņiem stāstīja par zemessargu aktivitātēm. Vēl aizvien sadarbojamies ar jaunsargiem, un ir gandarījums, ka jaunieši iesaistās tādās kustībās. Militāri patriotiskā audzināšana ir nepieciešama, citādi Zemessardze novecos līdz ar cilvēkiem.
11. novembris, Lāčplēša diena, man ir īpaša. Pirmām kārtām tādēļ, ka aprit piecpadsmit gadu, kopš pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas vietā Saldus rajona Airītēs devu zvērestu. Toreiz likās, ka visi esam jauni… Šodien pulksten 17 pulcēsimies Dambja ielā 22, lai lāpu gājienā dotos uz piemiņas brīdi pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem Stacijas parkā, rīt paredzēts britu karavīru piemiņas pasākums.
Šķiet, arī nākamā nedēļa būs līdzīga šai, jo atzīmēsim Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, turklāt daudz spēka tiks veltīts, gatavojoties NATO sammitam. Un šajā darbu dunā jāatlicina laiks arī tuviniekiem. Dzīvoju Brocēnos, tādēļ ne katru vakaru izdodas pavadīt kopā ar ģimeni, bet trīsgadīgajam dēlam un pusotru gadu vecajai meitiņai tēta pietrūkst. Ja mājās nav saskaņas un sapratnes, tad ir grūti, jo bez tuvinieku atbalsta karavīrs nevar veiksmīgi pildīt dienesta pienākumus. Man ģimene ir pirmajā vietā, taču visu cenšos sabalansēt.
