Jums, lasītāji, tiek piedāvāts izvēlēties vienu no iepriekš minētajiem darbības veidiem, ko darīt rīt, 23. augustā, paredzētās tautas nobalsošanas laikā, kad esam aicināti paust attieksmi pret piedāvātajiem grozījumiem likumā par pensijām. Protams, ikvienam ir tiesības izvēlēties darīt arī ko citu – pļaut, cept šašliku vai «nosist» dienu, lamājot politiķus un valdību.
Pirms dažām nedēļām, kad bija iespēja vēlētājiem izteikties par grozījumiem Satversmē, vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju nosprieda darīt visu ko citu, tikai ne piedalīties. Vai tā būs arī šoreiz, kad latiņa zemāka – nepieciešams mazāks skaits balsotāju –, lai referendumu varētu uzskatīt par notikušu? Iespējams. Jo politiķi ir darījuši visu iespējamo, lai radītu iespaidu, ka piedaloties vēlētājs būs nevis izteicis savu viedokli, bet gan atbalstījis vienu vai otru partiju vai politiķi. Patiesībā paši politiķi, aicinot nepiedalīties, ir grāvuši demokrātijas pamatus – iedzīvotāju aktīvu dalību valsts dzīvē. Valdošās koalīcijas politiķu aicinājumi nepiedalīties šīsvasaras referendumos (nav pat svarīgi, vai vēlētājam ir viedoklis «par» vai «pret») var atspēlēties nākotnē, kad viņi aicinās uz vēlēšanu iecirkņiem. Uz ko tad tiks velta vaina? Uz neaktīvo vēlētāju, kuru šodien apātisku padara viņi paši? Tāpēc jāatzīst, ka aicinājumi ignorēt tautas nobalsošanu ir antidemokrātiski pēc būtības.
