Es esmu tumšādainais amerikānis, bet jau 12 gadu – Latvijas iedzīvotājs. Taču Latvijā nejūtos kā mājās, jo pirms sešiem gadiem tieši šeit man sākās problēmas ar rasismu.
“Es esmu tumšādainais amerikānis, bet jau 12 gadu – Latvijas iedzīvotājs. Taču Latvijā nejūtos kā mājās, jo pirms sešiem gadiem tieši šeit man sākās problēmas ar rasismu. Es gribu runāt par iecietību, nevis neiecietību…” tiekoties ar Jelgavas skolēniem, uzsver organizācijas “Afrolat” pārstāvis Džordžs Stīls.
Socioloģiskā pētījumā Latvijā noskaidrots, ka tikai apmēram četriem procentiem valsts iedzīvotāju ir izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar patvērumu. Tas bieži vien pastiprina sabiedrībā valdošo skepsi un izraisa aizspriedumus gan pret patvēruma meklētajiem, gan cilvēkiem, kuru kultūra un tradīcijas ir citādas, “Ziņām” stāsta Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāve Vineta Polatside.
“Domājām, kā uzlabot iedzīvotāju zināšanas šajos jautājumos, un secinājām, ka sabiedrība jāsāk izglītot no skolas.” Tādēļ tapis Eiropas atbalstīts projekts “Soli pa solim”. Latvijā tā laikā notiks 20 izglītojošu semināru, un pirmais – Jelgavas 5. vidusskolā.
Teorētiskās zināšanas, kas saistītas ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem, sniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta vecākā referente Ligita Geidāne. “No 1998. līdz 2006. gadam Latvijā bēgļu statuss piešķirts deviņām personām, tajā skaitā diviem bērniem. Bēgļi atceļojuši no Afganistānas, Palestīnas, Irākas, Kongo, Pakistānas, Sudānas un Baltkrievijas. Viens 2004. gadā naturalizējies un kļuvis par Latvijas pilsoni,” informē L.Geidāne.
Latvijas sabiedrībā aizspriedumi nav tikai pret bēgļiem, bet nereti arī cilvēkiem, kuru kultūra un tradīcijas ir savādākas.
“Mana sieva ir latviete un meita latviete. Es runāju latviski, dziedu latviešu korī, spēlēju teātri, bet neesmu latvietis, jo te nejūtos kā mājās. Pirms sešiem gadiem Rīgā uz ielas klāt pienāca jauneklis, kas vārdiski rupji un naidīgi aizskāra mani. Kopš tā brīža sāku skaļi runāt par šīm lietām. Cilvēks var atšķirties pēc izskata, bet, pieņemot citu kultūru un valodu, viņš ir tās daļa,” pārliecināts Dž.Stīls.
Tikšanās laikā skolēni piedalījās atjautības viktorīnās, laimēja balvas, un daži ar patiesu interesi atzina, ka projektu nedēļā pētnieciskā darba tēmu izvēlēsies par bēgļiem un citu kultūru pārstāvjiem.
