Finansu ministrija noliegusi valsts iespēju iesaistīties Pasaules Bankas projekta investīcijās, bet pieļāvusi iespēju pārstrukturēt kādreizējo Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma parādu «Latvijas gāzei».
Finansu ministrija noliegusi valsts iespēju iesaistīties Pasaules Bankas projekta investīcijās, bet pieļāvusi iespēju pārstrukturēt kādreizējo Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma parādu «Latvijas gāzei».
«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas Dome vēstulē Finansu ministrijai aicinājusi ar valsts investīcijām iesaistīties Jelgavā realizētajā Pasaules Bankas projektā. Aicinājums pamatots ar to, ka šis ir pēdējais PB kredīta apgūšanas gads, turklāt tehniski projekts ir realizēts bez pretenzijām no speciālistu un PB puses. Turklāt projekts apgūts lielākā apmērā, nekā sākotnēji plānots.
Tā kā deviņdesmito gadu vidū, kad sākās Pasaules Bankas kredīta apgūšana, valsts nepiedalījās tās kreditētos pasākumos, toties tagad valsts investīcijas saņem ikviens nopietns projekts, būtu loģiski, ja valsts neliegtu savu palīdzību arī Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijas projektā. Pilsētas pašvaldība kā optimālus minējusi 30 procentus no kredīta izmaksām.
Finansu ministrija atbildējusi, ka valsts iesaistīšanās pašreizējā posmā nav iespējama, jo faktiski projekts ir apgūts. Vienlaikus pausts uzskats, ka ministrija varētu pārstrukturēt gandrīz četrus miljonus latu lielo Siltumtīklu uzņēmuma parādu «Latvijas gāzei», kuru pārņēmusi Finansu ministrija.
Domes Pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols pieļauj, ka pašvaldība ar Finansu ministriju varētu turpināt sarunas par valsts investīciju piesaisti projektam. Tiesa, parāds par gāzi līdzinās PB projekta izmaksām 30 procentu apmērā. Ja valsts tā atmaksu pārceltu uz 2013. gadu, kad būtu pabeigta saistību izpilde ar PB, situāciju varētu vērtēt kā pieņemamu. Vēl godīgāk, pēc A.Ozola domām, būtu šo parādu iesaldēt vai norakstīt, jo deviņdesmito gadu sākumā, I.Godmaņa valdības laikā, ieviešot norēķinos talonu sistēmu, apkures tarifu nosakot sezonas beigās un veicot citas manipulācijas, parāds par gāzi tika mākslīgi radīts. Turklāt tolaik Siltumtīklu uzņēmums bija valsts, nevis pašvaldības pārziņā.
