Kad jau pērn sākās skarbas diskusijas starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem par piena iepirkumu cenām, vienai pusei (zemniekiem) tās bija par zemu, otrai – par augstu.
Kad jau pērn sākās skarbas diskusijas starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem par piena iepirkumu cenām, vienai pusei (zemniekiem) tās bija par zemu, otrai – par augstu. Patlaban, kad liela daļa lauksaimnieku saražoto realizē Lietuvā par dārgāku samaksu, par strīdu iemeslu kļuvuši Latvijas piena pārstrādātāju centieni noturēt zemas piena iepirkuma cenas. Nevēloties maksāt tikpat, cik Lietuvā, mūsu uzņēmumi spiediena izdarīšanā uz ražotājiem iesaista politisko lobiju.
Nav labuma bez ļaunuma – tā varētu teikt lielākā daļa piena nozarē strādājošo zemnieku. “Nupat, kad beidzot ražotāji var sākt modernizēt saimniecības, piemērojot tās daudzo noteikumu prasībām, kad beidzot ilgi gaidītās piena cenas gandrīz sasniegušas ES līmeni, sākušās citas nedienas,” vērtē Evija Gunika, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biroja vadītāja. Kad piena ražotāji ar pārstrādātājiem nevarēja vienoties par vēlamu samaksu, zemnieki veiksmīgi apvienojās kooperatīvos un sāka sadarbību ar Lietuvas piena pārstrādātājiem, kas par augstākās kvalitātes produktu gatavi maksāt adekvātu cenu, bet lauku saimniekiem nav skaidrs, kāpēc Latvijas piena pārstrādātāji un amatpersonas zemnieku veiksmīgajā sadarbībā meklē nesaprotamus zemtekstus.
Ražotāji vai pārstrādātāji
Arī šogad, mēģinot sākt kopīgas sarunas, piena ražotāji un pārstrādātāji sēdās pie viena galda, tomēr pagaidām katrs paliek pie sava viedokļa. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs atzinis, ka šīs piena iepirkuma cenas ir pārstrādātāju beigu sākums, tomēr E.Gunika uzskata – ja zemnieki piekritīs savu produkciju pārdod lētāk, lai nesāktos piena pārstrādes uzņēmumu bankrots, strauji izputēs lopkopji.
Govju ganāmpulku īpašnieki, sapratuši, ka beidzot viņi var būt līdzvērtīgi tirgus partneri, saka – dzīvojam normālos biznesa apstākļos, kur pastāv konkurences likumi. Ar kooperatīva “Piena ceļš” starpniecību saražoto Lietuvā par vairāk nekā 19 santīmiem litrā realizē arī Sesavas pagasta zemnieku saimniecība “Rudeņi”. Tās vadība savu izvēli pamato ar zināmu lepnumu. “Kad ar Latvijas pārstrādātājiem runājam kā ar līdzvērtīgiem partneriem, viņi atkal grib mūs nolikt uz ceļiem,” teic Jolanta Knope. Viņa daudzu gadu garumā pieredzējusi, ka pārstrādātāji iepirkuma cenas nosaka vienpersoniski, bez savstarpējām sarunām, bet tagad kooperatīvi panākuši, ka ar zemniekiem jārēķinās. Viņasprāt, piena kombinātiem pietrūkst kā ekonomiskas, tā stratēģiskas plānošanas, “piena pārstrāde kļuvusi neefektīva, tāpēc gluži loģiski būtu daudziem mūsu puses uzņēmumiem izputēt”. “Viņi visu ir nokavējuši,” tā J.Knope.
Neredz ieinteresētību
Kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” vadītājs Māris Petrēvics piedalījies sarunās ar ministriju un pārstrādes uzņēmumiem. Viņu visvairāk apbēdina tas, ka tagad, kad pārstrādes uzņēmumiem draud finansiālas problēmas, viņi gatavi sēsties pie viena galda, gari un plaši diskutējot par problēmām Lietuvas piena tirgū, pašu zemniekiem nemaz negatavojoties palīdzēt.
“Nevienam nav noslēpums, ka akciju sabiedrība “Rīgas Piena kombināts” (tāpat kā ražotāji) jau ilgāku laiku daļu piena eksportē Lietuvas pārstrādātājiem,” satraukumu pauž E.Gunika. Latvijā ir viszemākās liellopu iepirkuma cenas, tomēr valdība šo problēmu pat nedomā risināt jau vairākus gadus, tomēr piena problēmās iesaistīties gatavas pat augstākās amatpersonas, lai tikai noteiktu, kam un cik jāmaksā. “Kad piena iepirkuma cenas bija viszemākās, zemnieku saucienus neviens nesadzirdēja, bet, kad tās pietuvinājušās ES līmenim, visi gatavi iesaistīties, lai tās samazinātu,” sašutusi Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.
Daudziem lauksaimniekiem rodas jautājums, kāpēc valdība neiesaistās diskusijās ar tirgotājiem. Nevienam nav noslēpums, ka no zemnieka piens tiek iepirkts par 18,8 santīmiem litrā, bet veikalā tas maksā teju 60 santīmu. Tātad uzcenojums ir 100 procentu, tomēr šo jautājumu neviens nerisina un diskusijas nesāk. Zīmīgi, ka laikā, kad tiek runāts par pārstrādātāju masveida bankrota iespēju, akciju sabiedrības “Zemgales piens” vadības viedokli “Ziņām” uzzināt neizdevās, jo tā atrodas atvaļinājumā Peru Dienvidamerikas rietumu daļā pie Klusā okeāna.
Nosoda politiķu rīcību
Politiķu centienus kavēt lauksaimniecības kooperatīvu darbību, saistot kooperatīvu panākumus ar starptautiskām sazvērestības shēmām un samazinot tiem paredzētā atbalsta summas, nosoda arī biedrība “Zemnieku saeima”. Politiskā lobija iesaistīšana cīņā pret kooperatīviem pašlaik noris vienlaikus ar kooperatīviem paredzētā finanšu atbalsta samazināšanu Lauku attīstības plāna projektā 2007. – 2013. gadam.
“Zemnieku saeima” ar sabiedrisko attiecību speciālistes Lāsmas Zuzānes starpniecību norāda: “Zaļo un zemnieku savienības sauklis par pārtikušiem cilvēkiem apdzīvotos laukos ir tukšas runas, ja mehānismiem, kas ļauj mazajām saimniecībām saņemt taisnīgu samaksu un izrauties no eksistēšanas iztikas minimuma līmenī, tiek likti šķēršļi.”
Būtībā šie strīdi liecina par Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu konkurētnespēju tirgū un ražotāju kooperatīvu veiksmīgu darbību.
