Ko jelgavnieki domā par savu pilsētu? Kādas ir mūsu attiecības ar pašvaldību, kuru paši arī ievēlam? Interesanti, kāds ir jelgavnieku redzējums uz pilsētu un norisēm tajā no socioloģisko pētījumu viedokļa.
Ko jelgavnieki domā par savu pilsētu? Kādas ir mūsu attiecības ar pašvaldību, kuru paši arī ievēlam? Interesanti, kāds ir jelgavnieku redzējums uz pilsētu un norisēm tajā no socioloģisko pētījumu viedokļa. “Ziņu” lasītājiem piedāvājam “Latvijas faktu” kvantitatīvās izpētes par to, ko domājam par Jelgavas ekonomisko situāciju un kādas ir pilsētas iedzīvotāju prognozes, viņu viedoklis par pašvaldības darbu, kā attīstās pilsēta un kuras problēmas būtu risināmas vispirms.
Varbūt nedaudz vienmuļajā ikdienas skrējienā ne vienmēr paceļam galvu, lai palūkotos apkārt un pavērotu, kas jauns. Parasti vērtējumu izsakām, kad, ejot pa ietvi, bedrē aizķeras kāja, uz kādas joprojām nesalabotas ielas auto sakratās vai pārāk ilgi iznāk gaidīt autobusu. Dažbrīd garām paslīd fakts, ka darbu sācis jauns rūpniecības uzņēmums, atvērts veikals vai vecos grabošos autobusus nomainījuši jauni un daudz modernāki. Tātad – kāds ir Jelgavas iedzīvotāju viedoklis.
Ekonomiskās situācijas novērtējums un prognozes
Kopš 2003. gada gandrīz līdz pusei no aptaujāto kopskaita palielinājies to Jelgavas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojusies. Pirms četriem gadiem iespējamo atbildi “Ievērojami uzlabojusies” un “Nedaudz uzlabojusies” izvēlējās 40,6 procenti, šāgada martā respondentu skaits, kas atbildēja apstiprinoši, palielinājās līdz 43,5 procentiem. Atbildes “Nedaudz pasliktinājusies” un “Ievērojami pasliktinājusies” 2003. gadā izvēlējās 13 procentu aptaujāto, bet pēc četriem gadiem par pāris procentiem vairāk – 14,5. Vienlaikus samazinājies to jelgavnieku skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskajā attīstībā nekas nav mainījies – no 37,7 procentiem līdz 29,5 procentiem. Tajā pašā laikā nedaudz palielinājies arī to skaits, kuriem grūti pateikt, ir kas mainījies vai nav, – no 8,7 procentiem 2003. gadā līdz 11,5 procentiem 2006. gada martā. Iespējams, tas bijis saistīts ar Jelgavas netālo atrašanos no Rīgas, un mūsu pilsētu par dzīvesvietu izvēlas galvaspilsētas iedzīvotāji, kuriem nav viedokļa, vai šeit notiek kādas ekonomiskās aktivitātes.
Interesanti, ka visai atšķirīgi pēdējos 12 mēnešos ekonomisko attīstību vērtējuši pilsētnieki pēc iegūtās izglītības un vecuma. Vismazākais pozitīvais vērtējums – nedaudz vairāk par 40 procentiem – ir cilvēkiem ar augstāko vai vidējo un nepabeigtu augstāko izglītību. Ievērojami vairāk pozitīvas tendences pamanījuši tie, kuriem ir pamata vai nepabeigta vidējā izglītība. Tāpat atšķiras vērtējums pēc vecuma grupām. Vispozitīvāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24, 35 līdz 44 un vecāki par 65 gadiem – vidēji ap 46 procentiem. Vecuma grupās no 25 līdz 34 un 45 līdz 54 gadiem pozitīvas attīstības tendences saskata attiecīgi 36,4 un 37 procenti.
Ja palūkojas uz vērtējumu, ņemot vērā respondentu vidējos ienākumus – no zemiem, vidējiem līdz augstiem –, zemākais vērtējums ir tiem, kam naudas mazāk, – teju 45 procenti. 59 procenti iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem Jelgavā saskata labu ekonomisko attīstību pēdējo 12 mēnešu laikā. Šajās iedzīvotāju grupās ar mazākajiem un lielākajiem ienākumiem arī vērojams vislielākais kontrasts, izvēloties variantu “Grūti atbildēt”, – no 20,7 procentiem līdz pat nullei. Tikpat kontrastains ir vērtējums “Palikusi bez izmaiņām” – pozitīvi atbildējuši 17,2 procenti ar zemiem un 35,3 procenti ar augstiem ienākumiem. Stipri atšķiras iedzīvotāju ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem uzskati. Ievērojami ekonomiskā situācija gada laikā uzlabojusies 24,4 procentiem iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem, bet ar vidēji augstiem tā domā vairāk nekā divas reizes vairāk – 52,6 procenti.
Minētie skaitļi norāda, ka pozitīvas tendences Jelgavas ekonomiskajā attīstībā saskata jaunieši, bet gados vecāki iedzīvotāji izjūt attīstības sekas – lielāki ienākumi pilsētas budžetā nodokļu veidā, lielākas iespējas pašvaldībai atvēlēt tos maznodrošināto sociālajai aizsardzībai.
Gadu gaitā palielinās arī to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka nākamajos 12 mēnešos situācija ekonomiskajā attīstībā uzlabosies, – no 36,3 procentiem 2003. līdz 43 procentiem 2006. gadā. No 34 līdz 29,5 procentiem sarucis “veselīgi skeptisko” skaits, bet to, kuri uzskata, ka situācija “Ievērojami pasliktināsies”, šāgada martā vispār nav bijis.
Kā vērtē pašvaldību
No 2003. gada oktobra līdz 2006. gada aprīlim palielinājies to jelgavnieku skaits, kuri uzskata, ka pašvaldība strādājusi “Pozitīvi” vai “Drīzāk pozitīvi nekā negatīvi”, – no 55 procentiem pirms četriem gadiem līdz 57,5 procentiem pagājušajā mēnesī. Tas nozīmē, ka sarucis negatīvi Domes darbu vērtējušo skaits – no 38,3 procentiem līdz 29,5 procentiem. Interesanti, ka gandrīz divas reizes palielinājies to skaits, kam vērtējuma par pašvaldības darbu nav, – no 6,7 procentiem līdz 13 procentiem. Iespējams, tas vēlreiz norāda, ka arvien vairāk iedzīvotājiem Jelgava ir tāda kā “guļamistaba”, jo viņi strādā un izklaidējas citur. Interesanti, ka vispozitīvākais uzskats par Domes darbu bijis pērn neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām. Gandrīz piektā daļa jelgavnieku – 19 procentu – to vērtēja pozitīvi.
Kurās jomās Jelgava attīstījusies labāk
Būtībā nesen veiktā aptauja neko jaunu un pārsteidzošu neatklāj. Salīdzinot ar pēdējā gadā notikušo, no 86 līdz 87 procentiem palielinājies to skaits, kuri uzskata, ka jaunu tirdzniecības centru un veikalu atvēršana ir pozitīva tendence. Pilsētas vides sakārtotību par labu atzīst 80 procentu jelgavnieku. Tāpat iedzīvotāji vērtē iespējas baudīt Jelgavā kultūru un izklaidēties – 78,5 procenti. Aptuveni divas trešdaļas pozitīvi uztver jaunu rūpniecības uzņēmumu un firmu ienākšanu mūsu pilsētā. Aptauja vēlreiz apstiprina, ka sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošanā darāmā vēl daudz. Par ļoti labu un labu to atzīst tikai 49,7 procenti (pērn 47,7 procenti) jelgavnieku. Tajā pašā laikā viņi uzskata, ka arī šajā jomā ir pārmaiņas.
Mazāk pilsētas iedzīvotāji apmierināti ar savu drošību, mājokļu apsaimniekošanu un ceļu stāvokli. Ar apkuri ziemas periodā apmierināta tikai aptuveni puse jelgavnieku – 49,5 procenti. Pērn šis rādītājs bija tikai 18 procentu. No 29,3 līdz 49,5 procentiem palielinājies to skaits, kuri drošību Jelgavā vērtē kā “Pozitīvu” vai “Diezgan pozitīvu”. Lai arī no 24,4 līdz 30,5 procentiem audzis to skaits, kuri palīdzību maznodrošinātajiem vērtē par atzīstamu, ievērojami – no 24,8 līdz 50,5 procentiem – palielinājies to skaits, kam par šo jautājumu nav sava viedokļa. Tas liecina, ka šajā jautājumā tas ir tikai cilvēkiem, kam ar to ir visciešākā saskarsme.
Acīmredzot pilsētas vadībai nopietni jādomā, kā jau tuvākajos gados atrisināt ielu seguma problēmas. Pilsētas iedzīvotāju skaits, kuri to atzinuši par labu, gada laikā no 41 procenta sarucis līdz 26,5 procentiem. Attiecīgi palielinājies neapmierināto skaits, vairāk ir arī to, kuriem nav ko teikt par šo jautājumu. Iespējams, daudzu Jelgavas iedzīvotāju neapmierinātību ar slikto ielu segumu izraisījuši vērienīgie pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas darbi.
Ko darīt?
Protams, par prioritāri risināmu jelgavnieki uzskata ielu stāvokļa būtisku uzlabošanu – teju 80 procentu. Tad dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu – 62,5 procenti. 47 procenti jelgavnieku domā, ka pirmām kārtām jāuzlabo komunālo maksājumu un pakalpojumu kvalitātes attiecība. Pašvaldības namu apsaimniekošanas kvalitāte svarīgākā ir 32 procentiem, nedaudz mazāk – 31,5 procentiem – šķiet, ka vispirms jāuzlabo pilsētas kanalizācija. 25,5 procenti pārliecināti, ka vissvarīgāk ir sakārtot ielu apgaismojumu. Mazāk būtiska iedzīvotājiem šķiet sadarbība ar pašvaldību, kā arī drošība uz ielām – attiecīgi 23 un 20,5 procenti.
Pie steidzami risināmiem uzdevumiem jelgavnieki min veselības aizsardzības iestāžu darba kvalitātes uzlabošanu – 38 procenti. Nedaudz mazāk svarīga šķiet uzņēmējdarbības vides uzlabošana un skolu, kā arī bērnudārzu uzturēšana – attiecīgi 35,5 un 35 procenti, pilsētas vides labiekārtošana – 31 procents, sadzīves atkritumu izvešana – 29,5, kultūras dzīves organizācija – 27 un sporta dzīves aktivizēšana – 22 procenti.
Kam tas jārisina? Kanalizācijas sistēma, iedzīvotājuprāt, jāattīsta pašvaldībai. Tai jārisina arī ielu apgaismojuma, skolu un bērnudārzu uzturēšanas jautājumi, kā arī jākontrolē veselības iestāžu darba kvalitāte.
Tāds ir mūsu pilsētas iedzīvotāju aptaujas rezultātu īss apskats. Vielas pārdomām pietiekami gan pilsētas tēviem, gan jelgavniekiem. Jāsecina, ka pamazām attīstāmies un, kaut šķiet, ka pārāk lēni, dzīve tomēr uzlabojas.
