«Novembrī mūsu valstij svinam dzimšanas dienu, un arī septiņi jelgavnieki saņem Latvijas pilsonību,» atklājot pilsonības iegūšanai veltītu pasākumu, teic Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde.
“Novembrī mūsu valstij svinam dzimšanas dienu, un arī septiņi jelgavnieki saņem Latvijas pilsonību,” atklājot pilsonības iegūšanai veltītu pasākumu, teic Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde.
“Sākumā bija grūti, bet esmu tik ilgi nodzīvojusi Latvijā, ka pilsonība jāiegūst,” stāsta Jekaterina Daņiļceva. Kundzei ir pāri 70, viņa dzīvo Latvijā kopš 1956. gada, ir aktīva krievu kultūras biedrības “Istok” dalībniece un vienīgā savā ģimenē, kas līdz šim nebija ieguvusi Latvijas pilsonību.
Svinīgais, bet tajā pašā laikā ģimeniskais notikums ir īpašs, jo Ministru kabineta rīkojumu par pilsonības piešķiršanu saņem seniori, kam pāri 65. “Tā ir liela vēlēšanās un uzņēmība šajā vecumā iegūt pilsonību,” pauž Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane, kas bija ieradusies sveikt arī Juriju Derjuševu, Konstantīnu Galkinu, Seithanu Isteļejevu, Helenu Laurinaviču, Alekseju Šušpanovu un Antoņinu Pustovalovu.
Seniori ir kluba “Siltās mājas” biedri, kas darbojas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas paspārnē. Tā tiek organizētas grupas, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne uzņēmusies tās vadīt, jo viņa spēj seniorus gan motivēt, gan pienācīgi sagatavot pārbaudījumiem. “Siltajās mājās” pilsonību ieguvuši ap 20 šā kluba dalībnieku.
Jau kopš 1998. gada spēkā ir MK noteikumu grozījumi, ka personas, kas vecākas par 65 gadiem, lai iegūtu pilsonību, var nekārtot latviešu valodas eksāmena rakstisko daļu. Viņiem jāprot runāt latviešu valodā, kā arī jāzina vēsture, Satversme un himna. E.Aldermanes neplānoti uzdotie jautājumi pilsonības saņēmējiem apliecināja, ka sviņi valodu zina un pat saviļņoti spēj par sevi pastāstīt publiski.
E.Aldermane teic, ka, salīdzinot ar pilsonības iegūšanas pirmsākumiem, kad gados vecāki ļaudis, kuri ilgi dzīvojuši Latvijā, to ieguva bez grūtībām, tagad aktīvāki ir jaunieši un vidējās paaudzes iedzīvotāji.
