Pēdējās nedēļās Latvijā aizsākto diskusiju par nepieciešamību šķirt vai nešķirt baznīcu no valsts savdabīgi iezīmē kādas itālietes lēmums dzemdēt bērnu bez smadzenēm, kas nāca pasaulē šīs nedēļas sākumā.
Pēdējās nedēļās Latvijā aizsākto diskusiju par nepieciešamību šķirt vai nešķirt baznīcu no valsts savdabīgi iezīmē kādas itālietes lēmums dzemdēt bērnu bez smadzenēm, kas nāca pasaulē šīs nedēļas sākumā. Kaut arī ārsti sievieti brīdinājuši par bērna attīstības traucējumu un ieteikuši abortu, sieviete tomēr bija nolēmusi bērnu laist pasaulē, lai viņš varētu «nokļūt debesīs». Pāvijas pilsētas, kuras tuvienē dzīvoja vecāki, katoļu bīskaps atzinīgi novērtējis pāra lēmumu neveikt abortu. Jaundzimušais šaisaulē nodzīvoja divas stundas un nomira, saņēmis ārsta svētību, jo bērna īsās dzīves laikā nebija iespējams atrast nevienu garīdznieku… Vai reliģijas kalpi, veicinot šajā gadījumā sievietes veselībai, iespējams, bīstamu lēmumu, neuzņēmās pārāk lielu atbildību? Vai pašas reliģijas ietvaros ir nospraustas kaut vai aptuvenas robežas, ciktāl tā drīkst iespaidot cilvēka veselību skarošus jautājumus?
Netīrās naudas atmazgāšanas jautājums, aplūkojot problēmu no vairākiem skatupunktiem, īpaši tika aktualizēts šonedēļ gan Gvatemalā notiekošajā prokuroru kongresā, gan arī ASV kongresā. Spānijas ģenerālprokurors Hesuss Kardenāls Gvatemalas kongresā paudis domu, ka ekonomikas globalizācija un tās liberalizācija, kā arī modernāko elektronisko tehnoloģiju ieviešana banku sistēmā veicina nelikumīgā veidā iegūtās naudas «atmazgāšanas» apmēru palielināšanos. Viņš arī norādījis, ka arvien biežāk profesionāli noziedznieki netīrās naudas atmazgāšanas jomā veidojas starp tādu profesiju pārstāvjiem kā baņķieri, grāmatveži un juristi. Nopietns šķērslis tiesībsargājošo institūciju darbam šajā jomā, pēc viņa domām, esot ASV dolāra plašā izmantošana melnajos tirgos, finansu deregulēšanas tendences un ārzonu skaita palielināšanās, kurās tiek stingri glabāts banku noslēpums. Arī ASV kongress, veicot izmeklēšanu, noskaidrojis, ka caur ASV bankām esot salīdzinoši viegli atmazgāt netīro naudu. Pagājušā gada skandāls ar «The Bank of New York», kas tika apsūdzēta netīrās Krievijas naudas atmazgāšanā, acīmredzot Savienoto Valstu bankām nav devis vielu pārdomām, jo kongresa izmeklēšanā līdzīgos darījumos tika apvainota «Citibank» un «Commercial Bank of San Francisco». ES valstis banku sakarā nobažījušās par nodokļu nemaksātājiem. Finansu ministru apspriedē Briselē tika panākta vienošanās pakāpeniski palielināt informācijas apmaiņu par banku kontiem. Vienošanās paredz, ka nākamo deviņu gadu laikā tiks īstenota programma, lai likvidētu ierobežojumus banku noslēpumu atklāšanai. Tomēr vienošanos realizāciju kavē vairāku ES valstu iebildumi, jo, piemēram, Luksemburgai ir stingri likumi par banku noslēpumu glabāšanu.
Tajā pašā laikā, kad ASV un ES valstis diskutē par netīrās naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksātājiem, piemēram, Indijas pirātiem, kas Rietumbengālas štata piekrastē nolaupījuši 13 traleru ar 65 zvejniekiem, nerūp, kā izskatīsies viņu ienākumu deklarācija. Atlaizdami piecus zvejniekus mājās, pirāti vienkārši aicinājuši tuviniekus sarūpēt aptuveni septiņus tūkstošus latu lielu izpirkuma maksu. Diez vai pirāti lauzīs galvas, kā atmazgāt savu netīro naudu.
