Augstskolas mācībspēkiem šis ir saspringts periods. Šonedēļ pirmo reizi Izglītības un mājsaimniecības institūta vēsturē profesionālo bakalaura grādu izglītībā ieguva salīdzinoši jaunās programmas «Mājas vide un informātika izglītībā» studenti.
Augstskolas mācībspēkiem šis ir saspringts periods. Šonedēļ pirmo reizi Izglītības un mājsaimniecības institūta vēsturē profesionālo bakalaura grādu izglītībā ieguva salīdzinoši jaunās programmas “Mājas vide un informātika izglītībā” studenti. Lai arī strādāju ar maģistrantiem, biju ieinteresēts pavērot šīs programmas bakalaura darbu aizstāvēšanu, jo daudzi studenti ir potenciālie pedagoģijas maģistranti. Dzirdētais patīkami pārsteidza. Parādījās pavisam cita līmeņa pedagoģija, un tas radīja pārliecību, ka var atrast veidu, kā vieglāk studēt tālāk. Tiem, kas apguvuši šo programmu, iegūt izglītības zinātņu akadēmiskā maģistra grādu pedagoģijā nebūs problēmu. Manuprāt, svarīgākais devums šiem studentiem ir informātikas apguve. Tas ir ievērojams atvieglojums tālākā zinātniskā darba izstrādei, precīzākai informācijas datu apstrādei. Jau daudzu bakalaura darbu strukturējums un pieeja pilnībā atbilda maģistra darbam. Varam sagaidīt, ka, pateicoties šai programmai, pedagoģiju studēt izvēlēsies vairāk vīriešu, kas mūsdienās ir aktuāli.
Pēdējā šā gada sesijas nedēļa aizritējusi arī pārējo maģistrantu grupu studentiem. Eksāmeni un kontroldarbi nokārtoti, mūsu uzdevums ir tos novērtēt. Institūtā studē ap 100 topošo maģistrantu. Protams, sākot studijas maģistrantūrā, jāsaprot, ka zinātniski pētnieciskais darbs grāda iegūšanai prasīs nopietnu attieksmi. Tādēļ par maģistra darbu jāsāk domāt laikus, neatstājot uz pēdējo gadu.
Šonedēļ tikos ar kolēģiem, ar kuriem kopā izstrādājām jaunu studiju programmu, kas, iespējams, jau tuvākajā laikā varētu papildināt maģistrantūras piedāvājumu specialitātē, – tas ir karjeras konsultants.
Ļoti daudz laika aizņem pāriešana uz automatizētajām informatīvajām sistēmām, ko moderni sauc par datorizāciju. Ierēdniecībai rodas iespējas prasīt aizvien vairāk dažādas dokumentācijas. Līdz ar datoru ienākšanu cilvēku dzīvē tie kļuvuši bezpersoniskāki. Viena no būtiskākajām problēmām – dators ierobežo domāšanu, zūd radošās vērtības. Es pat atbalstītu ideju, ka augstskolā kādu daļu darbu studenti varētu iesniegt rokrakstā.
Šonedēļ ne mazums izskanējuši viedokļi par kārtējo matemātikas eksāmena atbilžu noplūdi. Ap to notiekošais pedagoģiskajai videi nav draudzīgs. Neatbalstu arī centralizētos eksāmenus, jo jau tā nepelnīti zemajai skolotāju reputācijai tiek izrādīta vēl lielāka necieņa, netieši pedagogiem pasakot, ka viņiem nevar uzticēties. Tas nav godīgi arī pret lauku skolēniem, jo lielākie nemiera cēlāji ir Rīgas un Jūrmalas pārstāvji, kas aizstāv elitāru skolu intereses. Centralizētie eksāmeni, no vienas puses, it kā piedāvā līdztiesīgus apstākļus, bet rada milzīgu nevienlīdzību lauku bērniem, kuriem nav iespēju mācīties dārgās privātskolās. Man reiz viens profesors mācīja: ja populācijā netiek iekļauts zināms skaits cilvēku, kas auguši lauku vidē (nedegradētā), tad tā tuvojas degradācijai. Lai tā nenotiktu, mums jārūpējas, lai lauku bērni iegūst labu izglītību un vēlas atgriezties laukos, liekot lietā zināšanas.
