Ceturtdien saulīte pa zemes virsu ripoja un katrs, kam ir savs zemes stūrītis, ne par varītēm nebija noturams istabā.
Ceturtdien saulīte pa zemes virsu ripoja un katrs, kam ir savs zemes stūrītis, ne par varītēm nebija noturams istabā. Pat pilsētnieks, lāpstu, grābekli un sēklas padusē pasitis, metās uz mazdārziņa dobēm.
Un tomēr atradās arī tādi laucinieki, kas savus braucamrīkus stūrēja uz pilsētas pusi rajona padomes namu, kur bija izsludināta rajona zemnieku apvienības sanāksme. Gan apvienības valdes priekšsēdis Modris Jansons, gan izpilddirektore Rita Čigāne iepriecināti brīnījās nu tak patiesi tā apvienība kādam ir arī vajadzīga!
Apzinoties pavasara laika un zemes vērtību, runas tika normētas līdz divām stundām par pašu svarīgāko un neatliekamo.
Valsts ieņēmumu dienesta speciāliste Agrita Ozola zemniekus mudināja visas lietas kārtot, pirms vēl VID klauvē pie durvīm. Tā, uzņēmumiem, ienākuma nodokļa maksātājiem, pērnā gada pārskats jānodod līdz 1. maijam. Viņa arī informēja par izmaiņām akcīzes nodokļa atmaksas dokumentos kādos gadījumos pie pirkuma kases čeka jābūt arī darījuma kvītij, kad fiziskām personām un individuāliem uzņēmumiem iesniedzams ieņēmumu un izdevumu reģistrs.
Agrita Ozola skaidroja, ka zemniekiem, kas nav saņēmuši paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli līdz 1. februārim, netiks rēķināta soda nauda, ja viņi maksājumus nokārtos līdz 15. maijam. Viņa skaidroja par personīgā transporta izmantošanu ražošanas vajadzībām un nodokļiem šai sakarā.
VID speciāliste stāstīja zemniekiem par raksturīgākajām kļūdām viņu pārskatos un citos dokumentos. Bija arī cita svarīga informācija, un katrs, kam šīs lietas ir jāzina, var ierasties pie Agritas Ozolas VID 402. kabinetā vai zvanīt pa tālruni 3020188.
Savukārt Jānis Skulte no apdrošināšanas sabiedrības «Latgarants» iepazīstināja ar nupat izstrādātajiem lauksaimniecības kultūru un daudzgadīgo stādījumu apdrošināšanas noteikumiem. Tā, zemnieki atlīdzību varēs saņemt, ja apdrošinātos laukus postīs sals un krusa, lieli vēji un plaši plūdi, uguns un zvēri. Labi būtu, ja pēc šo noteikumu galīgās apstiprināšanas «Latgarants» atradīs par iespējamu tos publicēt. Kā citādi lai zemnieks zina izvēlēties tieši šo apdrošinātāju?
Lauksaimniecības departamenta direktores vietnieks Edmunds Pipers kārtējo reizi skaidroja subsīdiju lietas. Un tās, nudien, šogad liekas cerīgas. Uz mūsu rajona zemnieku kūtīm un mašīnparkiem šā gada pirmajā ceturksnī ir atgādāti par gandrīz 100000 latu subsidēti jaunlopi, traktori, kombaini un citas lietas.
Tā, meliorēto zemju sakārtošana un skābo augšņu kaļķošana subsidēta desmit zemniekiem, jaunas tehnikas iegādei 18 zemnieku subsīdijās saņēmuši 68000 latu. Zemes iegāde subsidēta trijiem, lopkopji subsīdijās saņēmuši 10500 latu. Viens zemnieks saņēmis subsīdijas apmēram 4000 latu par bojātiem sējumiem. Taču šīs summas nebūt nav lielas, Vidzemes un Latgales zemnieki, izrādās, subsīdiju pieprasīšanā un izmantošanā ir ievērojami naskāki par mūsējiem. Tādēļ Edmunds Pipers aicināja negulēt, bet gan saskaņot savas vēlmes ar varēšanu, pieplusējot iespējamās subsīdiju summas, un doties uz lauksaimniecības departamentu ar subsīdiju pieteikumiem rokā. Rajonam subsīdiju limiti nav noteikti, taču valstī kas pirmais brauks…
Vienīgais, kam vajag pievērst uzmanību, pērkot traktorus, vai iekārotajam ir nacionālais sertifikāts. Nesertificētas tehnikas iegādei subsīdijas netiek dotas.
Zemnieki paši runāja par vēl citām nozīmīgām lietām savstarpēju sadarbību, nepieciešamību aktivizēt pagastu «posmu», lai idejas nāktu no apakšas un tas liktu strādāt augšām rajona apvienībai un Latvijas Zemnieku federācijai. Patlaban viss ir ar kājām gaisā augšas domā, kas visvairāk būtu vajadzīgs «apakšām».
Cenu pagasta aktīvists Žanis Polis skaidroja, cik svarīgi ir nodibināt krājaizdevu sabiedrību, kur zemnieks vajadzības brīdī var ne tikai tūkstošus, bet arī pārdesmit latu aizņemties, turklāt par viņa makam atbilstošiem procentiem. Ulmaņlaikos Latvijā darbojušies vairāki simti šādu sabiedrību un sekmīgi. Pēc lietas apskatīšanas «no visām pusēm» diezgan daudzi no sanāksmes dalībniekiem tūlīt aizpildīja rajona krājaizdevu sabiedrības, kam nosaukums vēl jādomā, dibinātāja anketu. Kuru interesē, var zvanīt Ritai Čigānei pa tālruni 3025533.
Par pirmo lauksaimniecības mašīnu ringu, kas nupat šopavasar sācis reāli strādāt Platonē, stāstīja tā «tētis» Kārlis Sviklis, viņu papildināja Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks Jānis Tupiņš. Lai nu kam, bet šai lietai jautājumu netrūka. Tādēļ «ringieši» aicina braukt pašiem un lūkot, kā tas īsti ir ar savu sējmašīnu apsēt kaimiņa tīrumu.
Taisnu vagu šopavasar!
