Ne jau bez pamata sabiedrība ik pa laikam sev atgādina, ka sīkos blēžus bāž cietumā, bet lielos apbalvo ar ordeņiem.
Ne jau bez pamata sabiedrība ik pa laikam sev atgādina, ka sīkos blēžus bāž cietumā, bet lielos apbalvo ar ordeņiem. Ielas blēžu sabiedrotais visbiežāk ir gadījums, bet kabinetu afēristi darījumus slēdz, pateicoties saviem plašajiem sakariem un tam, ka netīrajās lietās tiek iesaistītas daudzas prominentas amatpersonas, ieskaitot ministrus un premjerus. Šādi zagļi atrodas piramīdas augšpusē, un, tos ķerot, pastāv lielas iespējas «nejauši» ciest avārijā vai izkrist pa logu. Turklāt lielos darījumos tiek iesaistīti arī lieli prokurori, un tas šo darījumu organizētājus padara netveramus.
Latvijas lielākie blēži izklaidējas, ķerot kurmjus, ceļojot ar jahtu, taisot politiku vai biznesu, un nav nekādu pazīmju, ka kāds no viņiem nonāks uz apsūdzēto sola.
Par to, ka šāda iespēja tomēr (kaut vai teorētiski) pastāv, liecina vērienīgie korupcijas skandāli Vācijā un Francijā, kas, spriežot pēc pagājušajā nedēļā publiskotajiem jaunumiem šajās lietās, ir savstarpēji saistīti. Februāra sākumā Vācijas varas iestādes sāka procedūru par kompānijas «Elf» korupcijas skandālā iesaistītā naftas rūpnieka Alfrēda Sirvēna izdošanu Francijai, kur viņu aizmuguriski jau vairākus gadus tiesā par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Francijas tieslietu amatpersonas uzskata, ka Sirvēnam bijusi būtiska loma aptuveni 400 miljonu dolāru (240 miljonu latu) izšķērdēšanā no valsts uzņēmuma «Elf» fondiem, pirms šo kompāniju pārpirka Francijas un Beļģijas kopuzņēmums «TotalFina». Šie līdzekļi izmantoti ierēdņu uzpirkšanai, nepamatotām darbinieku prēmijām un atlīdzībai daudziem «padomniekiem», kas bijuši tuvu stāvošas personas ievērojamiem politiķiem. Kukuļi, par kuriem vēsta izmeklēšanas papīri, bijuši pat vairākus miljonus dolāru lieli. Francijas masu informācijas līdzekļos ir izskanējis apgalvojums, ka Sirvēns, ko 2. februārī arestēja Filipīnās, dienu vēlāk nogādāja Vācijā un pagājušajā nedēļā izdeva Francijai, par korupciju Parīzē zina tik daudz, ka viņa spēkos būtu gāzt Francijas valdību.
Pagaidām šajā prāvā augstākā iejauktā amatpersona ir Francijas bijušais ārlietu ministrs Rolāns Dimā, taču dokumenti, kas atrasti pie Sirvēna, min vairākus simtus prominentu personu, kuru vidū ir, piemēram, bijušais Francijas iekšlietu ministrs Šarls Paska, bijušais ārlietu ministrs Ērvs de Šarets, jau vairākos skandālos iesaistītā bijusī finansu ministre Dominika Štrausa – Kāna, bijušais tirdzniecības valsts sekretārs Žerārs Lonjē, kā arī bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna dēls Žans Kristofs Miterāns. Tiek uzskatīts, ka Miterāna dēls no 1986. līdz 1992. gadam izmantojis sakarus ar Sirvēnu, lai veicinātu Krievijā izgatavotu ieroču pārdošanu Angolai 500 miljonu dolāru (300 miljonu latu) vērtībā. Miterāns jaunākais decembrī tika apcietināts uz aizdomu pamata par līdzdalību ieroču kontrabandā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Brīdī, kad Sirvēns, kas no Francijas varas iestādēm bēguļoja jau trīs gadus, Filipīnās tika apcietināts, viņš izrāvis no sava mobilā tālruņa SIM karti un, pamatīgi sakošļājis, to norija. Kā izteicies miljonārs, kas par tādiem acīmredzot «palīdzējis» kļūt ne vienam vien ministram, – «es varētu nosaukt daudzus uzvārdus, bet to nedarīšu».
Līdzīgu klusēšanas zvērestu devis Vācijas bijušais kanclers Helmuts Kols, kas savulaik pieņēma un uzdeva pārskaitīt uz slepeniem kontiem nelikumīgus anonīmu personu ziedojumus miljoniem vācu marku apmērā. Sirvēna vārds figurē arī Kola finansu skandālā. Izskanējušas ziņas, ka Kola Kristīgi demokrātiskā partija 90. gadu sākumā pieņēmusi ziedojumu no «Elf» pēc tam, kad šī kompānija iegādājās Leinas naftas pārstrādes rūpnīcu Austrumvācijā. Kols, protams, šīs apsūdzības noraida.
Finansu skandāli, kur iejauktas augstas politiskās figūras, pārvērš fikcijā formālo un nerakstīto līgumu, ko demokrātiskās valstīs «paraksta» sabiedrības vairākums un anonīmais mazākums, kam tiek deleģēta vara, tai skaitā vara zināmā mērā ierobežot vairākuma brīvību. Tie reizi pa reizei arī atgādina, ka sodāmība ir jēdziens, kas attiecas ne tikai uz zemo vairākumu, bet arī uz augsto mazākumu.
