«Tumsā jāpadara sevi redzamu» (17. oktobris).
“Tumsā jāpadara sevi redzamu” (17. oktobris)
agne: Policijai vajadzētu rīkot akcijas “Dalām atstarotājus, kļūstiet redzami!”.
opaa: Es ieteiktu atstarotājus lietot tiem cilvēciņiem, kas pārvietojas pa bīstamo Kalnciema ceļu.
rosita: Bīstams ne tikai Kalnciema ceļš, bet arī šoseja Jelgava – Eleja. Un vispār – katram liekas, ka tas nenotiks ar viņu. Līdz noteiktam brīdim. Šoferus šādos gadījumos reti kad var vainot.
@@: Ceļu policijai derētu no rīta paskatīties uz tiem, kas knaši soļo pa Kalnciema ceļu, un viņus brīdināt vai iedot uzreiz atstarotāju… Un arī tiem “nāviniekiem”, kuriem nav nekāda atstarotāja pie velosipēda. Arī tādi manīti uz tā paša ceļa… Gājējiem liekas, ka autovadītāji viņus redz, bet tā nav, un tieši ceļu policijai vajadzētu veikt izskaidrošanas darbu, nevis no rītiem snaust kantorī un gaidīt, kad izsauks konstatēt, ka sabraukts gājējs.
“Sakārtosim savu dvēseli” (17. oktobris)
No Baznīcas: Kāpēc labāk savu dvēseli sākt sakārtot, ejot uz baznīcu? Tur varam uzklausīt Dieva vārdus, lūgt, dziedāt garīgas dziesmas, iegādāties kādu lasāmvielu, sastapt ticīgus cilvēkus, aprunāties (nesteidzoties), nevis meklēt “piedzīvojumus” no viena dziednieka pie otra. Šādi “piedzīvojumi” dvēselei var izrādīties ļoti bīstami ar tālejošām sekām. Savas dvēseles varam uzticēt tikai tādam cilvēkam, kuru labi esam iepazinuši. Nevis pavirši šā tā, bet nopietni. Var saprast, ka meklēt palīdzību pie nepazīstamiem dziedniekiem daudzus spiež izmisums un varbūt ne tik daudz raizes par sevi, cik par tuvākajiem – bērniem, vecākiem, draugiem, kuru veselība ir nopietnās briesmās. Taču arī ārstus, draugus un dzīvesbiedrus neizvēlamies kuru katru, kas pirmais pagadās. Arī veikalā pārtiku nepērkam visu pēc kārtas, bet skatāmies, kāda tā ir, kas klāt pievienots, kādi konservanti, kāds derīguma termiņš, kas mums der. Arī dvēselēm viss “uz aklo” neder, jo garīgo spēku un enerģiju pasaule nav viendabīga un neitrāla. Bieži vien dziednieki atzīstas, ka viņi šo garīgo spēku un enerģiju priekšā rīkojas kā pie izpārdošanas – ja pa “lēto” dod, tad jāņem! Ko Dieva vārds par to saka? “Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, (…) kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība (…) Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.” (5.Moz.18:10 – 13) Ja jau dvēseli radījis Dievs un Viņš mūs tik nopietni brīdina, vispirms jāmeklē Viņš. Un tas jādara tur, kur Viņu var atrast, – baznīcā. Tikai Viņš, kas vislabāk pazīst mūsu ievainotās dzīves, var tās vislabāk arī dziedināt un sakārtot. Baznīcā ir ļoti efektīvi un pārbaudīti līdzekļi to izdarīt: Dieva vārds, sakramenti, lūgšana (tajā skaitā grēksūdzes lūgšana), aizlūgšanas, aizlūgšanas par dziedināšanu, sarunas. Un ticiet – jūsu dvēseles atradīs mierinājumu un stiprinājumu. Jēzus saka: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mt.11:28) To visu piedzīvojuši neskaitāmi cilvēki daudzās paaudzēs. Tuvojoties dvēseļu mēnesim, lai Dievs palīdz atrast patieso savas dvēseles Sargu un Ārstu!
