Plašs jautājumu loks tika pārspriests vakardienas reģionālo preses izdevumu žurnālistu tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.
Plašs jautājumu loks tika pārspriests vakardienas reģionālo preses izdevumu žurnālistu tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Premjers bija gana možs un optimistiski sacīja, ka Saeimas vēlēšanu tuvums valdības darbu neietekmējot. Tajā pašā laikā izpildvarai esot jābūt atbildīgai un izskatīšanai parlamentā jāiesniedz pamatoti lēmumi, lai to pieņemšanas nepieciešamību valdība spētu pamatot. Izrādās, atsevišķi neapzinīgi politiķi bezatbildīgi iesnieguši izskatīšanai astoņus priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, nemaz nerēķinoties ar nepieciešamību sameklēt iespēju kompensēt pašvaldībām to ieņēmumu samazināšanos. Par pagājušajā nedēļā Saeimas deputātu tautai sasolītajām daudzajām brīvdienām. Valsts tautsaimniecībai tas izmaksātu ciparu, kas mērāms vismaz daudzos desmitos miljonu latu. Labāk lai viņi atgriežoties pie jaunu svētku dienu salikšanas kalendārā pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī. Kaislības būs aprimušas, karstās galvas atdzisušas, varbūt arī lēmumi tad būs pārdomātāki.
Premjers pavēstīja arī kādu ziņu, kas noteikti iepriecinās daudzus pensionārus. Valdība nākusi klajā ar iniciatīvu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensiju minimumu. Patlaban ar nodokli neapliek pensijas līdz 110 latiem, valdība piedāvājusi šo minimumu palielināt līdz 160 latiem. Atliek vien cerēt, ka to šajā labajā ierosmē atbalstīs arī Saeimas deputāti, jo šim mērķim no valsts budžeta nevajadzētu nemaz tik daudz – nieka 4,5 miljonus latu.
Premjers ir par dialoga starp Latviju un Krieviju atjaunošanu. Nākamnedēļ, kad Islandes galvaspilsētā Reikjavikā 7. un 8. jūnijā tiksies visu Baltijas jūras valstu valdību vadītāji, viņš cer šo jautājumu pārrunāt zem četrām acīm ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu. Īpaši svarīgi būtu atjaunot sarunas par ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu. Tas ļautu aizsargāt līgumslēdzēju pušu investīcijas, kā arī beidzot panākt vienošanos par īpašumu apmaiņu. Izrādās, Latvijai vēl joprojām nav nostiprinātas īpašumtiesības uz vēstniecības ēku Maskavā. Tā teikt, naudu tās atjaunošanā esam ieguldījuši ne mazo, bet tas nemaz pa īstam mums vēl nepieder.
Uz jautājumu par nākamā gada budžeta izveidošanu, A.Kalvītis atbildēja, ka, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad no budžeta paredzētajiem tēriņiem vajadzēs aptuveni par 800 miljoniem latu vairāk. Valsts budžeta apjoms nākamgad varētu sasniegt gandrīz četrus miljardus latu. Tas jau ir zināms, jo jāpilda solījumi par pedagogu, veselības aprūpes darbinieku, kultūras jomā un citās nozarēs strādājošo algu palielināšanu. To minot, viņš aicināja kolēģus ministrus no citām partijām neaizrauties ar priekšvēlēšanu gaisotnē pārsteidzīgi solītiem miljoniem. Par šāgada budžetu runājot, premjerministrs atzina, ka, salīdzinot ar 2005. gadu, tas paredzēts par aptuveni 560 miljoniem latu lielāks.
Noslēgumā uz jautājumu, kā valdības vadītājs vērtē neseno pasaules čempionātu hokejā, viņš atzina, ka organizācija bijusi ļoti laba. To sarunās viņam apstiprinājis arī Pasaules hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels. Turklāt daži starpgadījumi ar ledus kvalitāti nemaz neesot uz mūsējo sirdsapziņas. Par ledu rūpējusies slavena Šveices firma, un līdzīgi starpgadījumi bijuši citos čempionātos pašu kritiķu mājās. Tāpat kā daudziem faniem, arī A.Kalvītim bijis grūti vērot Latvijas un Kanādas hokejistu tikšanos. Viņš gan bijis sasirdzis, un spēlei nācies sekot tālrādē. Pēc otrā incidenta ar mūsu komandas līdzjutējiem viņam nervi par tiesneša neobjektivitāti bijuši čupā tiktāl, ka tālāk vairs neesot skatījies. Tāpēc mūsu līdzjutēja spēles galvenajam tiesnesim veltīto sporta čības metienu viņš uzskata par godam nopelnītu. Naudu gan nevajadzējis mest uz ledus, jo tā spēlētāji varot gūt smagas traumas.
