«Katru gadu uz piecām vietām sūtām skolotājus, bet šogad dabūjām tikai trīs,» tā pagājušajā nedēļā seminārā reģionālajai presei teica Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.
“Katru gadu uz piecām vietām sūtām skolotājus, bet šogad dabūjām tikai trīs,” tā pagājušajā nedēļā seminārā reģionālajai presei teica Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis. Viens no viņa uzrunas tematiem bija latviešu diaspora mūsu kaimiņvalstī. Tās teritorijā no Pleskavas līdz Magadanai darbojas 16 latviešu biedrību, ir arī latviešu skolas, kurām Valsts valodas centrs sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību katru gadu sūtījis skolotājus. “Tas ir fantastiski, bet Omskas apgabala Augšbebros latviski runā un dzied jau vairāk nekā 110 gadu,” ar neuzspēlētu sajūsmu piebilda diplomāts.
Varbūt tā ir reklāmas trūkuma vaina, bet pagaidām, redz, cilvēkiem, kas grib runāt latviski, trūkst skolotāju. Piedāvātā alga esot laba.
Šonedēļ sakarā ar mūsu skolēnu labajiem panākumiem ekonomikas pamatu apgūšanā man iznāca gatavot rakstu Spīdolas ģimnāzijā. Viss būtu labi. Tikai kāpēc Rīgā to populāro uzņēmumu, kas organizē Latvijai tik ļoti vajadzīgo nākamo uzņēmēju konkursus sauc “Junior Achievement Latvija”? Divi vārdi angliski, viens latviski. Kaut vai par paraugu ņemot tos Augšbebru “uguns glabātājus”, mums vajadzētu tomēr stingrāk pastāvēt par savām vērtībām. Pat tad, ja tie, kam valodas tīrība tik svarīga nešķiet, dod mūsējiem balvas.
