Tiešām vareni, ka šajos Pilsētas svētkos atvēršanu sagaidīs trīs grāmatas.
Tiešām vareni, ka šajos Pilsētas svētkos atvēršanu sagaidīs trīs grāmatas: Jelgavas muzeja vēsturnieces Janīnas Šūbertes pētījums “Jānis Čakste un Jelgava” par prezidenta Jāņa Čakstes gaitām Jelgavā, dejas kritiķa Ērika Tivuma darbs “Vilis Ozols – Zemgales deju ķēniņš” un mākslas vēsturnieka un Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa “Jelgavas pils”.
Lai kā attīstās informācijas tehnoloģijas, ir apritē kompaktdiski, videofilmas, tomēr vēl aizvien grāmata ir viens no galvenajiem mūsu pašapziņas cēlājiem. Tieši ar grāmatu rokās tu vari iegrimt dziļākajās pārdomās un atklāt svarīgas patiesības. Problēma varētu rasties tādā ziņā, ka patlaban Latvijā iznāk apmēram piecas grāmatas dienā. To kopējā tirāža gan ir mazāka nekā padomju laika izdevumiem. Tomēr, ja tev grāmatnīcā vajag atrast ko mazāk populāru, dažkārt labi jāpapūlas. Sevišķi tad, ja centies sameklēt grāmatu, kas izdota pirms pusgada un senāk. Kā uzlabot pircēju apkalpošanas iespējas grāmatnīcās, lai paliek tirgotāju ziņā. Taču izskatās, mājas bibliotēkā būs jāizbrīvē atsevišķs plauktiņš grāmatām, kas stāsta par mūsu pilsētu un novadu. Nav jau pārāk peļamas tās plānās brošūriņas, kas par sirdij tuvām vietām līdz šim drukātās tūristu pievilināšanai. Bet grāmata ir kas vairāk. Tai pat veidojas sava, no autora un šīs dienas lasītāja neatkarīga dzīve.
