Paldies devu Dieviņam, šogad laba vasariņa: Briest man rudzi, briest man mieži, Briest man visa labībiņa, Briest man visa labībiņa, Briest jaunā līgaviņa.
“Paldies devu Dieviņam, šogad laba vasariņa: Briest man rudzi, briest man mieži, Briest man visa labībiņa, Briest man visa labībiņa, Briest jaunā līgaviņa.”
Bez komentāriem par kristīgo laulības kārtu, vai ne? Varbūt es būšu jums apnikusi? Tā teikt – “uzsēdusies uz tēmas un neiet nost”? Bet man neliek mieru tas pats jautājums, kas pirms nedēļas parādīja, cik spējam būt nekulturāli.
Viena – demokrātiska lieta – ir iestāties par to, lai galvaspilsētas centrā aizliedz gājienu, kas lielai tautas daļai rada psiholoģiskas problēmas, kuras nedrīkst ignorēt. Valdība arī citkārt ir regulējusi šādu sapulču brīvību, aizliedzot pulcēties tāpēc, ka tas kaitētu kādai iedzīvotāju daļai. Jautājums ir par ko citu – kristīgās ticības piesaukšanu un lietošanu vietā un nevietā.
Katrs savā baznīcā, ja grib, lai slēdz ārā gejus, laulības pārkāpējus, aprunātājus, skauģus, liekuļus, bailīgos, augstprātīgos un citus, kas neatbilst “kristīgajam standartam”.
Var piekrist valsts prezidentes nostājai, ka valsts lietas nav kārtojamas vienas ticības ietvaros. Nevar piekrist, ka tikumības jautājums ir mazsvarīgāks par demokrātiju. To, ka tikumība ir tautas esības garants, parāda vēsture. Latviešu dainās, kas nav kristīgās ticības sludinātājas, arī uzteikts tikums. Tajās noteiktas arī seksuālās orientācijas normas.
Tu puisītis, es meitiņa,
Mainīsim gredzentiņus;
Liekam kaulus čupiņā,
Taisām jaunu dvēselīti.
Mūsu ikdiena ir pilna situācijām ārpus normas. Tas IR tāpēc, ka IR.
Mācītāji pārcentās, uzsverot tikumību kā tikai kristiešu nostāju. Prezidente, kaut gan ir izcila dainu speciāliste, pārcentās, teikdama, ka tikumība ir tikai kristiešu, ne valsts jautājums.
Dieva likumi pagāniem un kristiešiem daudz neatšķiras. (Ja runājam par vispārējiem likumiem, ne pestīšanas jautājumu.)
Arī baušļi ir vispārēji ētikas likumi, ja neskaita pirmos, kur pagāni un kristieši ieliek katrs savu saturu.
Kristīgajai ticībai vajadzētu atklāt likumsakarības. Pagāniskajai tradīcijai tieši tāpat. Teksts “mīli savu tuvāko kā sevi pašu” ietverts ne tikai Jaunajā, bet arī Vecajā Derībā.
…
Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotāji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.
