Akcija vasaras beigās – laiks pirms skolas. Pavasara akcija – Lieldienu laikā. Ziemassvētku akcija – tumšajā laikā.
Akcija vasaras beigās – laiks pirms skolas. Pavasara akcija – Lieldienu laikā. Ziemassvētku akcija – tumšajā laikā.
Trīsreiz gadā akcijas ir sabiedriska norma. Katram laikam savs akciju rits. Lieldienās – reliģiski labdarīgs motīvs. Ziemassvētkos – bērnišķīgās savstarpējās iepriecināšanas stimuls. Vasaras beigās – vispārcilvēciska aktivitāte, saistīta ar izpratni par to, ka sagatavot bērnus skolai trūcīgajām ģimenēm ir vairāk nekā sarežģīti.
Pirms akcijām cilvēki atsaucas, ziedo un nevēlas, lai viņu vārdus minētu, jo uzskata, ka labam darbam nav jāizskan vārdos, jo izdarītais pats par sevi runā. Bet tad nāk “lielais labais” un iedzeļ kā čūska. Nelabi no gandrīz nemanāmās indes, ko tev injicē kopā ar iekoptu smaidu.
Tā jutos brīdī, kad, apmeklējot biedrības “Harmonija” rīkoto labdarības akciju, starp lietoto drēbju kaudzēm ieraudzīju plati smaidām vienu no ZZS sejām Augustu Brigmani. Pasākuma rīkotāji gan mēģināja bilst, ka viņš kā cilvēks, nevis kā deputāts braucis trūcīgo jelgavnieku bērniem pasniegt kancelejas preces. Lai piedod man šī dāsnā persona A.B., ka nepagodināju viņu ne ar vienu pašu jautājumu. Tāpat bija skaidrs, ka viņš ieradies “kā cilvēks, ne kā deputāts”. Šī šizofrēniskā personības dalīšanās pie mums kļuvusi par vispārpieņemtu normu.
Tie, kam nav dīvainās noslieces sadalīt savu personību segmentos – “vienkāršā” tauta –, nezīmējas. Atved mantas, nozūd no arēnas un paldies negaida.
Žēl, ja politiķis, kurš politikā pavadījis pieklājīgu laiku, atļaujas žilbinoši smaidīt starp lietoto mantu kaudzēm un kā cilvēks, ne kā deputāts, nejūtas nelāgi. Viņš redz vai neredz humpalās ģērbtus bērneļus un pieklājīgā smaidā savilktu jaunas sievietes muti, kurā vairs tikai pāris zobu, ar kuriem maizē kost? Sastopas šie divi dažādie smaidi un uzskatāmi stāsta par Latvijas politiku.
Atskatoties uz šo akciju, atskārstu, ka tomēr vajadzēja uzdot vienu jautājumu: “Ko jūs, deputāta kungs, izvēlētos tautas vietā – salabotus zobus un dzīvi patversmē vai dzīvi bez zobiem nelielā istabiņā?”
