Laime pilnīgumā – redzēt miglu izkāpjam no upes pļavā. Skatīties lauvmutītēs aiz loga un vērot, kā egle lepojas ar lieliem čiekuriem.
Laime pilnīgumā – redzēt miglu izkāpjam no upes pļavā. Skatīties lauvmutītēs aiz loga un vērot, kā egle lepojas ar lieliem čiekuriem.
Gribas apturēt mirkli, uztamborēt kleitu nākamajai vasarai, izcept kūku svētvakaram.
Bet lielveikalu konditorejas izstrādājumu klāsts piedāvā visādus kūku un kūciņu variantus. Apģērbu veikalos krāsainu pustamborējumu netrūkst.
Šķiet, ka drīz vajadzētu palielināties pieprasījumam pēc pašgatavota ēdiena smaržas un adītiem cimdiem ne tikai sammita dalībniekiem.
Bet šis pieprasījums ir tik dvēseliski smalks, ka nesadzirdēsim piedāvājumu. Pieprasījums, kas nav ne nopērkams, ne pārdodams, jārada. Bet radīt vienmēr ir grūti. Tas prasa atteikšanos no standartpiedāvājumiem un citām patērētājam sagādātajām ērtībām. Radīšana ir kluss un intīms process.
Pilnīga laime ir redzēt miglu no upes izkāpjam un ļauties mieram, kas ir augstāks par mūsu dvēseles parastajām vibrācijām. Pilnīga laime ir sastapties ar dzīvību katrā mirklī un apskaut ēnu un atblāzmu. Tas prasa kailumu. Tas prasa atteikties no dzīšanās pēc sasniegumiem, naudas, varas. Tikai horizontālajai un vertikālajai kustībai krustojoties, veidojas plusa zīme. Satiekoties horizontālei un vertikālei, notiek tapšana un pārtapšana. Notiek jaunradīšana. Bet tas prasa intimitāti, laiku un drosmi atteikties no visādu piedāvājumu gūsta.
… Migla pamazām izklīst. Ieslēdzu televizoru: “Lielākā daļa cilvēku vēlas sev slaidus gurnus. Lietojot šo produktu, jūs tādus iegūsiet dažu dienu laikā. Ja šis produkts jūs neapmierinās, to varēsiet nosūtīt atpakaļ. Zvaniet tūlīt un saņemsiet septiņus stringus par brīvu.”
(Redz, cik labi. DABŪŠU un varēšu dāvināt Ziemassvētkos kaimiņienei, vecmāmiņai un vientuļai puķu tirgotājai. Protams, iesakot jauno produktu, jo citādi tie stringi nederēs.