Ciniķis teiktu tā: «Cilvēki radīti attiecībām, tāpēc mums ir partnerattiecības ar televīziju, ledusskapi, datoru.
Ciniķis teiktu tā: “Cilvēki radīti attiecībām, tāpēc mums ir partnerattiecības ar televīziju, ledusskapi, datoru. Vērojami arī deju partneri. Bet tas sāk pāriet. Vairāk partneru ir darījumiem, darbam, seksam un citām nodarbēm.”
… Astoņdesmitajos man bija kolēģīte Inta. Pletējām skatuves tērpus tagadējā Nacionālajā teātrī. Viņā bija neizsakāms šarms – maza, ņipra, ar dziļu inteliģenci un, kā jau dziļai inteliģencei raksturīgi, ar labu humoru. Mums bija diezgan pieklājīga gadu starpība, bet to nekad nejutu. Sasveicinoties skandināju: “Es tevi cienu, melnā vārna, jo tev nav, ar ko lepoties, neviens zem tava melnā spārna nav briljants lepns paslēpies, tu esi tāda, kāda esi, tev ir savs vārnas klusais gods un tavā tuvumā patiesi es jūtos labs un apskaidrots.”* Pelēkais, vienkāršais darbs kontrastēja ar viņas personības izcilību, tāpēc biju ieviesusi šo sasveicināšanās rituālu.
Viņu neesmu redzējusi aptuveni desmit gadu. Nu ko – ieradīšos, bez ievada sasveicināšos ar šo dzejoli… Ar tuviem cilvēkiem tikšanās biežumam nav nekādas nozīmes.
Neatcerējos vairs viņas adresi, bet ņēmos pēc redzes atmiņas atrast. Biju pārliecināta, ka no vairākām līdzīgām mājām atradīšu īsto.
Gāju garām vienai: “Privātīpašums. Nikns suns.” Otrai: “Privātīpašums. Nikns suns. Kož bez brīdinājuma!” (Kā suns kož ar brīdinājumu, nezinu.)
Abas mājas tiklab varēja būt vai nebūt Intas agrākā dzīves vieta. (Tagad viņa nevarētu samaksāt. Viņas manta bija attiecības ar cilvēkiem, bet personīgajā dzīvē notikuši traģiski notikumi. Privāti viņa dzīvojusi vientuļi.)
Un tad ieraudzīju trešo māju. Jā! Paveicies! Tā joprojām ir pašvaldības īpašums. Kāpu augšā. Durvis neveras. Varbūt izgājusi, bet varbūt tomēr reiz dzīvojusi kādā no tām divām iepriekšējām?
Devos prom. Lija lietus. Gāju garām uzrakstiem: “Diskobārs “Midzenis”, interneta klubs, frizētava, solārijs, atslēgu izgatavošana, intīmpreču veikals, autoskola, lombards…” Un sapratu, ka neesmu pamanījusi, cik ļoti mainījies fons, kurā mēs gribam uzturēt attiecības.
* Fragments no Imanta Ziedoņa krātuvēm
