«Gaidīšanas laiks» ir sācies. Ko mēs gaidām? Mieru ģimenē vai mieru Irākā? Protams, savā ģimenē.
“Gaidīšanas laiks” ir sācies. Ko mēs gaidām? Mieru ģimenē vai mieru Irākā? Protams, savā ģimenē. Ko mēs gribam – naudu savā vai kaimiņa kontā. Protams, savā. Ko mēs ceram?
Ka viss KAUT KĀ nokārtosies. Un… ko paši darīsim šajā laikā? Jāzeps: “Nu… tad jau redzēs.” Pēteris: “Gaidīsim un sagaidīsim.” Māra: “Muļķības. Mēs neko negaidīsim, jo nav te nekas vairs gaidāms.” Laima: “Mēs strādāsim, gādāsim, skatīsimies, lai viss notiek labi un kārtīgi.” Saulcerīte: “Svinēsim gaidīšanu.”
Interesanti, ka viens sakarīgs vīrs (kristietis misionārs), runājot par musulmaņiem, mums, rietumu pasaules saldā krējuma kārotājiem, jautāja: “Ko musulmaņi varētu vēlēties no tā saucamās kristīgās sabiedrības?”
Tad viņš uzskaitīja to, ko viņi saredz pie mums: alkoholismu, narkomāniju, seksuālu visatļautību, noziedzību un citas musulmanim nesaprotamas lietas.
Un šādas kultūras pārstāvji Afganistānā, Irākā vada miera misijas ar ieročiem rokās, bet tautas brāļi paliek savā zemē, dodas medībās, atpūtā kalnos, ēd, iepērkas, rāda cits citam savus plikumus un dažreiz dzied korāļus.
Viņi redz, ka daudzi no mums ir diezgan bagāti miesās, bet citi guļ uz ielām, vārtu rūmēs, zem tiltiem. Lielākajā daļā sabiedrības valda miesas kults, tomēr gandrīz nemaz nedzimst bērni. Viņi redz, ka mēs izmirstam paši sava dzīvesveida dēļ.
Un daži, kas ir ļoti sadusmojušies, mūs mazliet arī paterorizē. Bet ļaunums, ko viņi nodara mums, nav lielāks par ļaunumu, ko nodarām viņiem un sev.
No kā būtu jābaidās miera nesējiem?
Vai tu kaimiņu, kurš tavā dzīvoklī logiem gribētu piekārt savus vecos aizkarus, sauktu par miera nesēju?
Kāpēc domājam, ka viņu “svētais” karš – džihads – ir slikts, bet mūsu “svētais” karš – “miera misija” – labs?
Tagad, kad baudām lielveikalu patīkamo siltumu, plašo piedāvājumu un materiālās dzīves templim raksturīgos iepirkšanās rituālus, nav laika domāt, kāds miers būs pēc tam, kad saulgrieži un pareizticīgo Ziemassvētki būs aiz muguras. Vēl neesam tikuši pat līdz otrajai svecei Adventes vainagā, tāpēc pietiek muldēt par lieliem jautājumiem.
