Ar ko atšķiras svētku drēbes no ikdienas apģērba? Ar to, ka tās nav tik ērtas, tik pierastas un nereti mūs piespiež nejusties «savā ādā».
Ar ko atšķiras svētku drēbes no ikdienas apģērba? Ar to, ka tās nav tik ērtas, tik pierastas un nereti mūs piespiež nejusties “savā ādā”. Varbūt dažreiz tajās izskatāmies labāk, bet… ne vienmēr. Cik samākslotības un stīvuma nav redzēts! Kāpēc svētki mums sagādā tik daudz garlaicības? Man gandrīz vienmēr vislielāko vilšanos sagādā svētki, kuros trūkst radošas brīvības, bet netrūkst mākslota prieka. Tādi tie iznāk pārsvarā, ja akcenti tiek likti tikai uz ārējām lietām. Katram ir kāda izpratne par to, kam un kā jābūt svētkos.
Pēc valsts svētkiem dzeltenajā presē lasīju, ka Inese Šlesere etiķetes jautājumos ir pilnīgi neizglītota, jo, lūk, svinībās pie prezidentes ieradusies kleitā, kurā bijusi tērpusies arī pirms četriem gadiem. Blakus divas fotogrāfijas. Tajās tiešām atšķiras tikai matu sakārtojums un rotas (kleita smuka, un, šķiet, viņa tajā labi jūtas).
Un tad es domāju, redz, cik interesanti, proti, ja dāma par daudz pucējas, to neievēl Saeimā, bet, ja pret apģērbu ir veselīga attieksme kā pret tādu, kas kalpo cilvēkam, nevis otrādi, bulvārpresē parādās “sensācija”.
Turpat (šādu lasāmvielu pērku reizi vai divas gadā) varam lasīt, ka mūsu prezidente iegādājusies pārāk ekskluzīvu krokodilādas somiņu. Tas nu atkal tā kā būtu mazliet par dārgu tik mazas valstiņas vadītājai.
Nesen sarunājos ar astoņus deviņus gadus vecu meiteni. Pētījām modes žurnālu, un, apskatot kāzu kleitas, jautāju, kādu kleitu viņa vēlētos. Parasti šajā vecumā līgavu kleitas ļoti patīk. Meitene paraustīja savu garo bizi un atbildēja, ka vēl nezinot, bet viņas lielā māsa gan “humpalās” dabūjusi ļoti skaistu kāzu kleitu.
Tērpus Latvijā pērk, aizņemas, šuj un īrē, kā nu katrs spēj. Bet, lūk, Šleserei reiz redzēta kleita mugurā. Pašas. Ne īrēta, ne aizlienēta. Tas neatbilstot etiķetei, savukārt etiķetei atbilst, ja šo faktu paziņo “vidusmēra lasītājam”.
Tad nu mans “dienas jautājums” ir šāds: “Ko jūs svētkos vilksiet mugurā? Vai apģērbu, kas patīk, labi izskatās, bet jau redzēts?”
