Pienāk dabā tādas dienas, kad tālāk par mijkrēsli netiekam. Paguruši cilvēki, paguris gads un notikumi.
Pienāk dabā tādas dienas, kad tālāk par mijkrēsli netiekam. Paguruši cilvēki, paguris gads un notikumi. Mijkrēslis visu dienu. Aptuveni četrdesmit stundu mani šķir no Ziemassvētku vakara. Stāvu autobusu pieturā un vēroju. Cilvēki vienaldzīgām sejām. Gaida jauno gadu? Nē. Vēl tam nav pienācis laiks. Gaida autobusu.
Vīrs mazliet neveikls uz kājām. Sievietes sejā nogurums. Tā iemesli, šķiet, atšķirīgi. Sievietes pelēcīgā seja neliecina par piedzīvotu svētku prieku. Iespējams, tā liecina par gadiem krātu nogurumu. Visu mūžu – no vieniem svētkiem līdz otriem.
Pieredze vairs neuzdod jautājumu – kad tas viss beigsies? Tuvojas nākamie svētki. Vajadzēs svinēt.
Autobusu gaida arī viņu dēlēns. Droši vien viņam 24. datumā bija “paciņa”. Bet nu puisēns vēro vecākus, kuri tukšām acīm raugās katrs savā virzienā. Izskatās, ka vienīgais, kas viņus vienos, būs autobuss…
Es vēroju pati savus vērojumus. Tad garām iet kāds paziņa un uzsauc: “Priecīgus svētkus!” Viņa acis ir skumjas, bet lūpas runā prieku. Es diplomātiski atsmaidu.
Man ap šo laiku gandrīz katru gadu ir skumji. Varbūt tāpēc, ka garajos svētkos laiks tā kā apstājas.
Tagadne pieprasa to, kā mūsos nav. Mūsos nav nākotnes perspektīvas. Piepildījuma sajūtu nesniedz dāvanas. Iesaiņojamie papīri un lentītes jau izmestas atkritumos. Paliek tukši šķīvji, glāzes un novēlējumi.
Es gribētu kādreiz dzirdēt: “Šogad paveicās. Mēs satikāmies, lai būtu kopā. Neviens nevienam neko nedāvinājām, nebijām savilkušies svētku drēbes, katrs savos vecajos džinsos iekāpuši, izvairoties no tukšām standartfrāzēm, nevēlējām viens otram priecīgus Ziemassvētkus.”
Redz, kāds depresīvs vēstījums pašā daudzsvētku viducī. Bet kā lai pieklājīgi un tradicionāli tev novēlu prieku, ja tavas acis ir skumjas un noguružas? Tev vēl jāpabeidz pēdējie darbi, jāizdzīvo pēdējie stresi un jāgatavojas svētku ballei.
Jo vairāk es dzīvoju, jo mazāk mani pārliecina kolektīvs spožums. Tas ir krietni vien melīgāks par katra vienkārša cilvēka skumjajām acīm.
