Atzīšos, esmu aizspriedumains.
Atzīšos, esmu aizspriedumains. Par piemēru, man nav pieņemama spļaudīšanās, esmu pret bļaustīšanos zem daudzstāvu mājas logiem, neciešu lamāšanos, man ir kas iebilstams pret ielu hipnotizētājiem, kas cenšas man nopārdot “zelta” pulksteni, nepanesu balss pacelšanu, man nav saprotama vides piemēslotāju, arī jaunā asfalta desmitreiz pārracēju loģika. Tā kā loģika nav mana stiprā puse, es pie tās pastiprināti strādāju, cenšoties to atrast pat tur, kur tās diemžēl nav. Un nav tā, ka nestrādāju ar šiem aizspriedumiem, jo zinu, ka tie nekas labs nav. Cilvēku šķirošana ir viena velnišķīga, briesmīga lieta. Šad tad pieķeru sevi pie tā. Tādēļ vietā jo biežāk cilājam vārdus “diskriminācija” un “integrācija”. Lai gan nekad nav dūmu bez uguns. Ir tikai atšķirība – vai man nepatīk paši cilvēki vai arī tas, ko viņi dara.
Biju vīlies, kad mans zvans pat neparādījās Latvijas kopīgajā balsojumā Eirovīzijā. Tas tikai atklāj, cik esam dažādi. Un viss liecina par to, ka kļūsim arvien atšķirīgāki. Bērniem māca: tu esi labs, tikai slikti dari. Katrā no mums – pat aiz gangstera maskas – slēpjas jūtīgs bērns, kas alkst maiguma, atbalsta, sapratnes un uzmanības, kuras trūkuma dēļ sākam niķoties. Bērns ir niķīgs tad, ja pieaugušo vārdos un darbos nesaredz konsekvenci, ja nav noteiktas stingras, nemainīgas robežas. Kā lai jūtas drošībā, “sētiņā” pārprastās brīvības dēļ ir nopietni robi.
Es strādāju pie tā, lai mani aizspriedumi nebūtu impulsīvi, bet lai tie izrietētu no tā, ko saprotu kā tikumīgu. Mani aizspriedumi vērsti nevis pret cilvēkiem, bet viņu izdarībām. Nevis man nepatīk krievi, bet gan sevī ieaudzinātās kultūras dēļ dažkārt grūti pieņemt atšķirīgo. Ja tā padomā, no viņiem mēs varētu daudz ko mācīties – draudzīgumu, atvērtību un nerimstošo dzīvesprieku, kas ir tik pretējs mūsu kūtrajai, noslēgtajai dabai. Vai kļūsim labāki, atkarīgs arī no vides, kurā uzturamies. Nenoliedzami – mūs ietekmē apkārtējo neiecietība, šie spļāvēji, šīs lamas un neuzticību izraisošie slaisti uz ielām. Taču arī mēs varam viņus ietekmēt – ar labestību, pazemību un piedošanu, ar savu piemēru. Un varbūt viņi sapratīs, ka var arī tā un ka tā ir labāk. Nevienu mēs nepāraudzināsim, tādēļ sabiedrība mainīsies tikai tad, kad mainīšos es pats.
