Krīze tur un tur! Tikai trīs procenti iedzīvotāju nesūdzas par briesmoni, ko sauc par inflāciju. Tādēļ gribot negribot rodas gluži vai fiziska nepieciešamība paskatīties uz to no smieklīgās puses, ja vien šim tāda ir.
Krīze tur un tur! Tikai trīs procenti iedzīvotāju nesūdzas par briesmoni, ko sauc par inflāciju. Tādēļ gribot negribot rodas gluži vai fiziska nepieciešamība paskatīties uz to no smieklīgās puses, ja vien šim tāda ir.
Nu, lūk, kādas tik dilemmas dažkārt nenākas risināt! Salabot zobu vai tomēr par to pašu summiņu nopirkt lietotu auto? Bet nu tā ir realitāte. Būs vien jābrauc plombēt uz Baltkrieviju. Taču pavisam droši avoti ziņo, ka šīm “nejaušībām” apakšā ir globāla politika. [Mazs iestarpinājums: mums patīk sazvērestības teorijas, kas sniedz ātru atbildi uz Pilāta kādreiz uzdoto “Kas ir patiesība?”.] Valdība gribot iedabūt Latviju Ginesa grāmatā par to, ka viena zobārsta vizīte maksā vairāk par vidējo pensiju. Tas ir viens. Bet ir arī citi iespējamie iemesli. Piemēram, tas ir zobārstu protests pret mākslīgo skaistumu TV šovos; labāk lai staigājot ar dzelteniem zobiem vai vispār bez tiem, tā sacīt. [Ha! ha!] Trešais variants – tas ir Austrumu iesūtīto spiegu briesmīgais plāns mūs pārvērst par bezzobaiņiem, pēc tam par bezmugurkaulniekiem un tad par vienšūņiem; tā sacīt, lēna, nemanāma izskaušana no zemes virsas. [Nu smejies taču!] Viņi sākuši sadarboties arī ar frizieriem un citiem, kas aprūpē mūsu izskatu, lai tas būtu pēc iespējas šausmīgāks, jo daudziem arvien nepieejamāki kļūst viņu pakalpojumi. Bet runa jau nav tikai par zobiem – arī par to, ko uz tiem likt. Lielveikali skrūvē cenas tik augstu, par kurām vien biezie var atļauties pirkt, lai vismaz puse mūsu tautiņas kļūtu par banku kredītu upuriem. [Vai, cik rēcīgi! Var pārplīst no smiekliem!] Un vēl – ar psiholoģiskiem gājieniem mūs padarīt vājprātīgus nodarbojas apkures kompānijas, kad siltākā laikā jāmaksā vairāk nekā iepriekš bija trīsdesmit grādu salā, tā sacīt, katrs izklaidējas, kā māk. [Mēģini vēl izspiest kādu smiekliņu!]
Tā, esam kārtīgi izsmējušies – precīzāk sakot, izraudājušies. Te atkal varētu izdarīt dažus noderīgus secinājumus. Cilvēkam nekad nebūs gana labi – pat ja viņš dzīvotu vispārtikušākajā zemē uz pasaules. Vienmēr kaut kas nepatiks, un tas būs stimuls padarīt savu vidi pieņemamāku. Toties mēģinājumi saskatīt ja ne jauko, tad vismaz smieklīgo savās krīzēs un problēmās jau ir solis uz priekšu. Skumt nav veselīgi.
