Sapņi, pasaku un multeņu valstība!
Kurš nepazīst Šreku – šo zaļo cilvēkēdājbriesmoni. Tā ir mana mīļākā animācijas filma, kas ienesusi reālistisku vēsmu, ar izsmalcinātu humoru mūsu līdz šim idealizētos pasaku varoņus pataisot par pavisam vienkāršām, kļūdainām būtnēm, tādām pašām kā mēs, kas nav tikai labas vai ļaunas. Bērni tikai iegūst; pie tam noraidīts skaistums kā galvenais laimes kritērijs. Citādi sanāk – ja neesi modele, tu neesi pelnījusi dzīvot tik skaisti kā pasakā. Kas gan padara skaistu, ja ne sirsnīgs smaids. Animācijas filmā atklātie raksturi ir tādi paši kā mums – pilni pretrunu – un dzīve – pilna pārpratumu. Princese Fiona gaida un sapņo par džentlmeni, bet pilī ielaužas neaptēsts rupeklis, kas viņu paņem ar varu. Ļaudis, kas gribēja tikt vaļā no Šreka, gandrīz neuzzina par viņa labsirdību. Tas savukārt baidās no ļaunā pūķa, kas, izrādās, ir īstākais mieramika, kas tikai izpilda savu pienākumu. Fiona izliekas par eņģeli, bet naktīs – pašai sev par lielām šausmām – pārvēršas par raganu. Savukārt sangviniskais, draudzīgais ēzelis ar savu nemitīgo vārīšanos maskē (lai gan neveiksmīgi) savu seklumu. Bet izlikties jau nav jēgas – tāpat agri vai vēlu kārtis kļūs zināmas. Cita lieta ir, ja kā Sprīdītis tiešām iekārojam sirdi, kas skaidra kā dimanta oliņa. Šķiet pievilcīgi, ka pasaku varoņi ir konsekventi – pat sliktie. Varbūt daži mainās, bet ne kā lomu spēlē, kad sabiedrībā tēlo solīdo, bet pašpuiku lokā kļūst par lopu un rupekli. Manuprāt, lietderīgāk ir nevis reizēm izdarīt lielus varoņdarbus un spīdošus uznācienus, lai pēc tam sevi apkaunotu ar kaut ko stulbu, līdz ar to nolīdzinot visus līdz šim gūtos labos sasniegumus, bet gan visās savas esības izpausmēs būt vienādam – tādam, kāds patiesībā esmu, neslēpjoties zem vairākām sīpola kārtām. Domāju, sapņiem piestāv mazliet realitātes. Ja nakts paiet visneiedomājamāko notikumu savārstījumā, mēs to saucam par murgiem. Ja sapņos figurē kas teorētiski sasniedzams, tie kļūst ticami. Kāds paziņa bieži skandināja sev mīļu un pārbaudītu atziņu: «Ja ko ļoti vēlies, tas noteikti piepildīsies!» Viņš to izteica ar tik spīdošām, laimīgām acīm, ka nebija šaubu – visu, ko vēlējies, viņš ir sasniedzis.
