Kopš Pilsētas svētkiem maija beigās visu vasaru ar dažādiem pasākumiem priecē kādreiz tik iecienītā jelgavnieku atpūtas vieta – Uzvaras parks –, un tā vien šķiet, ka senā slava pamazām tiek atgūta. Beidzot atkal pilsētā ir vieta, kur baudīt brīvdabas koncertus un teātra izrādes, kas nepretendē savākt tik milzīgu interesentu daudzumu kā «Prāta vētra» vai līdzīga kalibra superzvaigznes.
Pēc smilšu skulptūru skates, senioru deju festivāla «Sveiks, vecais Ādolf! Lai top…» un vairākām Ā.Alunāna teātra izrādēm arī aizvadītā mēneša laikā katru nedēļu varējām vērot pasākumus dažādām gaumēm.Jūlija beigās daudz skatītāju pulcēja kādreiz tik populārās Paula Putniņa lugas «Ar būdu uz baznīcu» atjaunojums, bet augustā Dainim Porgantam un grupai «Sandra» (kopā ar Zigurda Neimaņa un Voldemāra Šoriņa varbūt nedaudz iesūnojušajiem, bet asprātīgajiem un, galvenais, labvēlīgajiem jociņiem) sekoja divu profesionālu teātru viesizrādes. Daugavpils teātris 10. augustā viesojās ar bērnu izrādi «Pelēkais namiņš» un komēdiju «Labdien, sievasmāt!». Diemžēl neizdevās redzēt «Pelēko namiņu», bet svētdienas vakarā izrādītā situāciju komēdija lika pārdomāt, vai ar humora izjūtu viss kārtībā. Turklāt nevar saprast – vai režisoram un izpildītājiem, vai šo rindu autoram. It kā vajadzētu smieties, jo komēdija, bet neliekas sevišķi asprātīgi zemjostas līmeņa jociņi, kad aplausi tiek izspiesti ar trīsstāvīgiem izteicieniem no skatuves. Bet izspieda, tāpēc varbūt pārmērīga skepse ir nevietā – gaumes ir dažādas, un varbūt labi, ka tā.Pavisam citāds šķita 15. augusta «Ezermaļu krokodils» – Jāņa Jaunsudrabiņa dziesmuspēle Liepājas teātra sniegumā ar Jāņa Lūsēna mūziku. Arī tajā neredzējām hamletiska mēroga dramatiskas kaislības, kas pretendē uz tā saucamo lielo mākslu, bet tāds jau nemaz nav brīvdabas izrāžu uzdevums. Tieši vienkāršībā šoreiz bija skaistums, un izrāde sniedza galveno – labu noskaņojumu nedēļas nogalei.Ar milzu interesi gaidīsim šāvakara pasākumu – Noras Bumbieres fonda rīkoto koncertu «Atmiņu lietus».
