Pēc pašvaldības negribīgi sniegtās informācijas par pieteikumiem privatizācijas beigu posmā runāja, ka Jelgavā gaidāms ne viens vien pārsteigums.
Pēc pašvaldības negribīgi sniegtās informācijas par pieteikumiem privatizācijas beigu posmā runāja, ka Jelgavā gaidāms ne viens vien pārsteigums. Pie šīs kategorijas pieskaitāms Domes decembra sēdes lēmums lēti – par pusotru latu kvadrātmetrā – ļaut izpirkt zemi Aviācijas ielā SIA “Latvian Automotive Seating Systems” (LASS), beļģu uzņēmuma “Ass Car Design” meitas uzņēmumam Latvijā.
Zemes tirgus vērtību šajā zonā speciālisti vērtē 25 – 30 latu par kvadrātmetru. Zemā izpirkuma vērtība gan saistīta arī ar likumdevējiem, kas savu lobiju interesēs savulaik pieņēmuši attiecīgu Privatizācijas pabeigšanas likumu.
Pēc Domes sēdes decembra pirmajā pusē “Ziņas” saņēma neizpratnes pilnu jautājumu par pašvaldības un Domes rīcību.
Bezdibenis starp pārdošanas un tirgus vērtību
Proti, par noskatītā zemesgabala trīs hektāriem jeb 30 000 kvadrātmetriem investoriem jāmaksā nepilni 45 000 latu. Tātad kvadrātmetrs tiek pārdots mazāk nekā par pusotru latu, turklāt pusi summas var segt ar kompensācijas sertifikātiem, secina jelgavnieks Ivars Jakovels. “Tiešām pozitīva vide, kur viegli nopelnīt, it īpaši, ja zinām, ka septiņus kilometrus ārpus pilsētas centra – Tušķos – zeme maksā 10 – 12 latu kvadrātmetrā. Šeit ir runa par salīdzinoši lielāku platību (lai gan trīs hektāri nav ne 50, ne 100), turklāt tā ir rūpnieciskā zona, bet vismaz trīs latiem par kvadrātmetru vajadzēja ieplūst pilsētas maciņā,” teikts vēstulē. Lasītājs arī secina – lai nu kas, bet pilsētas budžets no šā darījuma būtiski nepapildināsies.
Nosakot zemes vērtību, būtu jāņem vērā, ka Aviācijas ielas rūpnieciskajā zonā par pašvaldības līdzekļiem izbūvēts ceļš un nodrošināta pieslēgšanās pārējai infrastruktūrai. Sazinoties ar nekustamo īpašumu uzņēmuma “Latio” Jelgavas biroju, tā speciālisti pēc apspriešanās atzina, ka trīs hektāru zemesgabala tirgus vērtība Aviācijas ielā varētu sasniegt 25 – 30 latu kvadrātmetrā, ja tas ir brīvs. Ja uz zemesgabala izbūvēti pamati, nepieciešams dziļāks situācijas vērtējums.
Būtiskas virzības ar ražotnes būvniecību nav
“Ziņas” jau rakstīja, ka beļģu investors – uzņēmums “Ass Car Design” – 2004. gada aprīlī uz 20 gadiem noslēdza 30 000 kvadrātmetru zemes nomas līgumu. Investors tolaik stāstīja, ka rūpnīca varētu sākt darbību jau tā paša gada nogalē. Līdz 2007. gadam tajā plānots investēt 2,3 miljonus eiro. Ražotnē iecerēts nodarbināt 67 darbiniekus. Pagājušā gada pavasarī “Ass Car Design” dibināto meitasfirmu LASS atzina par maksātnespējīgu. To pieprasīja celtniecības firma, kas izbūvēja pamatus. Tie ierīkoti atbilstoši projektam, neņemot vērā grunts problēmas. Šā gada februārī LASS atjaunoja maksātspēju, taču darbošanās būvlaukumā atsākās jūlija otrajā pusē. Notiekošo gan nevarēja nosaukt par aktīvu rosību, būtiskas virzības nebija, kaut arī augusta sākumā pašvaldība uzsvēra, ka automašīnu sēdekļu ražotnes būvniecība atsākusies.
Ar LASS pārstāvi Jeļenu Mišuļinu “Ziņām” neizdevās sazināties, viņa uz mobilā telefona zvaniem neatbildēja. Arī būvobjektā valdīja klusums. Laikrakstam “Novaja gazeta” celtnieki atzina, ka viņu darba fronte ir neliela, jo nav nepieciešamo izejvielu. Būvnieki pauduši, ka rūpnīcai pat īsti neesot projekta, savukārt uzņēmuma pārstāve apgalvojusi, ka tā nav taisnība. Līdz augusta beigām jāpabeidz nulles cikla būvniecība. Ražošanas ceha projekts esot saskaņots, bet komunikāciju izbūve gan vēl tiekot izstrādāta. Līdz ar būvmateriālu un celtniecības izmaksu palielināšanos veiktas korekcijas projekta realizācijā. Ražotnes korpusa būvdarbu sākums pārcelts uz nākamā gada pavasari.
Arī gada nogalē ar LASS pārstāvi J.Mišuļinu sazināties neizdevās – viens telefons atradās ārpus zonas, bet uz otra zvaniem neviens neatbildēja.
Lēti iegūto var pārdot par komerccenu
Investora darbošanos pie pamatiem vasaras nogalē saimnieciski cilvēki lielākoties uzskata kā darbības imitāciju, nevis patiesu ieinteresētību uzcelt ražotni. Proti, jau pirms pusotra gada speciālisti atzina, ka bez grunts nomaiņas gaidāmas izbūves problēmas. To šajā zonā veikuši vācu investori, uzceļot autotransporta radiatoru rūpnīcu AKG. Grunti nomainīt grasās ar Krieviju kopīgā automašīnu rūpnīcas projekta realizētāji. LASS šinī ziņā nekas būtisks nav darīts – pie pamatiem metra pusotra platumā atstumta un nomainīta zeme.
Izskatās, ka uzņēmums ieinteresēts par “sviestmaizi” tikt pie Jelgavas zemes, lai pēc tam to pārdotu kādam citam par komerccenu. Arī kuluāru informācija liecina, ka gan Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, gan izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks esot izteikuši līdzīgu pieņēmumu.
Zemes nomas līgumā īpaši pašvaldības nosacījumi par būvniecības termiņiem un rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā nebija ietverti, jo beļģu uzņēmums un vācu AKG bija pirmie investori, kas vēlējās izveidot ražotnes Jelgavā, vasaras beigās skaidroja V.Ļevčenoks.
Likums neaizliedz noteikt savu īpašuma cenu
Tomēr “Ziņas” jautāja, vai tiešām pašvaldība nevarēja atrast iespēju, kā no investora, līdz kura solījumu izpildei vēl ilgi jāgaida, prasīt par zemes izpirkšanu tirgus vai vismaz tai pietuvinātu cenu. Jautājumam pievienojām arī saistībā ar Pasta salas zemes izpirkšanas skandālu sniegto Ekonomikas ministrijas (EM) informāciju. Varbūt tā palīdzētu noteikt īpašumam adekvātu cenu.
EM Juridiskā departamenta Privatizācijas nodaļas vadītājs Kaspars Lore ar Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas starpniecību par Pasta salu norādīja, ka cenas kritēriji (ierobežojumi) pašvaldībai nav noteikti, vienīgi saskaņā ar likumu zemesgabala cena nevar būt zemāka par kadastrālo vērtību. EM atgādināja būtiskākos likuma par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju un Privatizācijas pabeigšanas likuma nosacījumus un norādīja, ka nomniekam, kas nekustamo īpašumu nomā vairāk nekā gadu un tam nav nomas maksas vai nodokļu parāda, atbilstoši Privatizācijas likuma 17. pantam ir pirmpirkuma tiesības. Tomēr nav norādes, ka likums aizliegtu pašvaldībai noteikt sava īpašuma cenu.
“Pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma (zeme kopā ar ēku) pārdošanas cenu nosaka pašvaldība. Tās kritēriji (ierobežojumi) nav noteikti, izņemot, ka saskaņā ar Privatizācijas likuma 71. pantu zemesgabala cena nevar būt zemāka par kadastrālo vērtību. Ekonomikas ministrija uzskata, ka Privatizācijas pabeigšanas likuma 8. panta un Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām obligāti jāpiemēro tikai tiem, uz kuriem atrodas citai personai (nevis pašvaldībai) piederošas ēkas. Tomēr tas nenozīmē, ka pašvaldība nevar izmantot šos tiesību aktus, lai vērtētu zemesgabalu, kas ietilpst nekustamā īpašumā ar pašvaldībai piederošu ēku, kas atrodas uz tā,” bija teikts EM atbildē.
Taču pašvaldība saistībā ar Pasta salu palika pie sava, neviens lēmumu neapstrīdēja, pašvaldību darbību uzraugošās un citas kontrolējošās institūcijas neiejaucās un daļu Pasta salas par “sviestmaizi” ļāva privatizēt nomniekam – zemnieku saimniecībai “Upeslīči atpūtai” saimniekam un bijušajam VID Zemgales reģionālās iestādes vadītājam Jurim Zahārovam.
Saistībā ar Aviācijas ielas zemesgabalu izskatās līdzīgi. Arī pārējiem zemesgabaliem, kuru privatizāciju Dome akceptējusi, izpirkuma cenas ir smieklīgas salīdzinājumā ar tirgus vērtību, bet par to – citu reizi.
Aizbildinās līdzīgi kā Pasta salas gadījumā
Pašvaldības Īpašumu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs V.Ļevčenoks atgādina, ka lēmums atsavināt apbūvēto zemesgabalu Aviācijas ielā 38 uz tā izvietotās jaunbūves īpašniecei SIA “Latvian Automotive Seating Systems”, kas sākusi objekta apbūvi – automašīnu sēdekļu rūpnīcas būvniecību –, pieņemts 7. decembra Domes sēdē. Kā paredz likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, jebkura fiziskā vai juridiskā persona var ierosināt jebkura pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju. Likumā arī norādīts, ka privatizējamā objekta nomniekam uz to ir pirmpirkuma tiesības ar nosacījumu, ja tas sācis objekta apbūvi. Šajā gadījumā LASS bija tiesības ierosināt objekta privatizāciju un arī iegūt pirmpirkuma tiesības, jo ir sākta automašīnu sēdekļu rūpnīcas būvniecība.
Līdzīgi kā Pasta salas zemes un ēkas privatizācijas gadījumā pašvaldība atzīst, ka Privatizācijas pabeigšanas likums liedz tai noteikt sev vēlamo objekta cenu. Apbūvēta zemesgabala kadastrālo vērtību un vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka Valsts zemes dienests (VZD) saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām. VZD noteicis objekta cenu 43 200 latu vērtībā. No tās 50 procentu atbilstoši MK noteikumiem jāmaksā īpašuma kompensācijas sertifikātos, ja uz zemes atrodas nomniekam piederošs objekts. Maksa par atlikto maksājumu ir 12 procentu gadā no vēl nesamaksātās īpašuma kompensācijas sertifikātu un latu daļas, maksājot latos.
“Lai arī uzņēmums ražotnes pamatu būvniecības laikā saskārās ar problēmām, tagad tās ir atrisinātas un pašlaik sākta rūpnīcas ēkas celtniecība, tiek likti pamati,” pauž pašvaldība. Sabiedrisko attiecību pārstāves Lauras Majores atsūtītajā atbildē norādīts, ka, piesaistot investorus ilgtermiņa darbībai, pašvaldība rūpnieciskajā ražotnes teritorijā izstrādājusi noteikumus attiecībā uz minimālo platību, nomas tiesību ilgumu un patstāvīgo darba vietu nodrošināšanu.
Sarunā V.Ļevčenoks uzsver, ka pēc Pasta salas ažiotāžas pašvaldība vērsusies pie juristiem pēc papildu skaidrojuma saistībā ar likumu piemērošanu. Premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks privatizācijas jautājumos, jurists, kādreizējais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietnieks Viktors Šadinovs pēc izvērtēšanas Jelgavas rīcību atzinis par pareizu un atbilstošu visiem spēkā esošajiem likumiem.
