Čakstes bulvāra daudzdzīvokļu masīva iedzīvotāju problēmas liecina, ka pilsētā trūkst koordinācijas pašvaldības un tās pakļauto dienestu darbībā, lai vajadzības gadījumā rastu operatīvu risinājumu.
Čakstes bulvāra daudzdzīvokļu masīva iedzīvotāju problēmas liecina, ka pilsētā trūkst koordinācijas pašvaldības un tās pakļauto dienestu darbībā, lai vajadzības gadījumā rastu operatīvu risinājumu un cilvēkiem nebūtu velti jāiet no viena dienesta uz citu.
Čakstes bulvāra 9. mājas iedzīvotāji pēc aģentūras “Pilsētsaimniecība” un Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) apmeklējuma vērsās “Ziņās”, lai rastu savu nedienu risinājumu. Proti, līdz ar būvdarbiem pie viesnīcas “Jelgava” spēkā pieņēmušās automašīnu novietošanas un satiksmes problēmas. Ne viens vien iedzīvotājs, lai piebrauktu un arī novietotu savu spēkratu uz nakti, izvēlējies asfaltēto ceļu pretī mājai viesnīcas pusē. Vairāki to turpina arī pēc būvdarbu sākšanās, taču tas kļuvis bīstami. Būvlaukums nav norobežots un naktī apgaismots. Tādējādi pagājušajā nedēļā kāds autovadītājs gandrīz iebraucis izraktajā būvbedrē.
Pašlaik iedzīvotāji mašīnas lielākoties spiesti novietot iekšējā pagalmā. Taču tur visiem gribētājiem pietrūkst vietas. Gada sākumā viņi tika aicināti uz sapulci saistībā ar viesnīcas būvdarbiem, tad pašvaldība solījusi, ka izbūvētajā stāvvietā varēs novietot mašīnas. Taču tagad ne viens vien būvnieks dzirdējis, ka tas nebūs iespējams. Cilvēki jūtoties apkrāpti.
Auto novietošanas problēmu varētu atvieglot, paplašinot iekšējā pagalma brauktuves. Vieta atļauj apmales pārvietot uz katru pusi vismaz par metru. Sarunas ar NĪP kā apsaimniekotāju ievadītas jau pirms vairākiem gadiem. Bet visu laiku atbildēts, ka pietrūkst naudas. “Tagad pat diviem vieglajiem transporta līdzekļiem dzīvojamā masīva ielu labirintā grūti samainīties vietām. Kur nu vēl, ja gadās smagā mašīna. Atkritumu vedējs līkumos nobraucis visas apmales un zāli – tik šauri celiņi. Arī atkritumu izvešana nereti saceļ veselu “trobeli”, vedējs signalizē, jo novietoto mašīnu dēļ nav iespējams apgriezties. Nezinu, kas būtu, ja izceltos ugunsgrēks. Vakaros, kad visi pārrodas no darba, izbraukt nav iespējams. Tas pats ar ātrās palīdzības mašīnu,” aizgūtnēm stāstīja cilvēki. Viņiem ieteikts transporta līdzekļus novietot stāvlaukumos. Taču tādu nav daudz, un arī tur visiem nepietiktu vietas. Apstākļos, kad automašīna ir dzīves nepieciešamība, nevis greznība, meklējams racionālāks risinājums, paplašinot pagalma resursus.
Situāciju apgrūtina tas, ka piebraukt mājai iespējams tikai no Uzvaras ielas pa iekšpagalma šauro celiņu labirintu. No citām pusēm to ierobežo betona puķu podi un “bumbas”. Būtu labāk, ja varētu nedaudz pārvietot Driksas ielā un iekšpagalmā izvietotos betona puķu podus vai “bumbas”. Iedzīvotāji pagājušajā nedēļā ar savu sāpi vērsušies “Pilsētsaimniecībā”, bet no turienes nosūtīti uz NĪP. Arī tur nav izdevies iegūt skaidrību, kāpēc neko nav iespējams darīt lietas labā. “Ziņām” pat iedzīvotāji cienījamos gados pauda gatavību līdzēt, atvēlot papildu līdzekļus brauktuvju paplašināšanai vai pašiem iesaistoties darbos. Šķiet, apsaimniekotājam tikai jāpriecājas par tādu aktivitāti, bet…
Būvlaukumā SIA “Kulk” valdes loceklis Valdis Melnbārdis un finanšu direktore Eva Melnbārde pastāstīja, ka siltumtrases atjaunošana līdz viesnīcai pabeigta un pašlaik notiek bruģēta stāvlaukuma izbūve. Tas būšot iekšējais pagalms ar atbalsta sienu. Uzņēmumam būvatļauja izsniegta līdz 2007. gada beigām, bet prognozes liecinot, ka būvdarbi tiks pabeigti jau līdz šā gada beigām.
Savai zemes robežai uzņēmums likšot apkārt sētu. Izrādās, no pašvaldības īrētajā platībā ietilpst arī celiņš, ko izmanto gan gājēji, gan braucēji. “Kulk” to uzturot un maksājot nodokli. Nav īsti skaidrs, vai perspektīvā plānots nožogot arī celiņu. Pēc loģikas, tas vairāk piederīgs un svarīgs iedzīvotājiem, nevis viesnīcai. J.Melnbārdis pauž, ka uzņēmums nav vainīgs, ja tiek nomāta zeme, uz kuras nav norādīti nekādi apgrūtinājumi.
Uz jautājumu par iespējām jaunajā stāvlaukumā novietot iedzīvotāju mašīnas saimnieki uzsver, ka tas tomēr domāts kā viesnīcas klientu stāvlaukums, viņi nevarēšot nodrošināt, lai transporta līdzekļus nenozagtu. “Tas būtu tāpat, ja viesnīcas klientiem mašīnas liktu dzīt uz kādu daudzdzīvokļu mājas iekšējo pagalmu,” tiek norādīts.
Strīdīgajā situācijā savs vārds sakāms pašvaldībai. Preses sekretārs Jānis Zemene uzsver, ka pašvaldība izprot Čakstes bulvāra iedzīvotāju satraukumu par būvdarbiem pie Jelgavas viesnīcas, tomēr tā ir privātīpašnieku savstarpējās sarunās risināma problēma. “Pie viesnīcas tiek izbūvēts stāvlaukums, kur novietot klientu automašīnas, bet par maksu daļā no tā transporta līdzekļus varēs turēt arī iedzīvotāji. Viesnīcas īpašuma zeme ir līdz Čakstes bulvāra 9. mājas zaļajai zonai. Tomēr, izrādot labo gribu, tās īpašnieki atstājuši trīs metru platu asfaltētu celiņu gājējiem. Tas nekad nav bijis paredzēts kā brauktuve. Piebraukšana pie minētās mājas tiek organizēts no Uzvaras ielas,” teikts atbildē.
J.Zemene atgādina, ka zemesgabalu 2085 kvadrātmetru platībā Čakstes bulvārī 9a pašvaldība 2004. gada 18. oktobrī iznomājusi SIA “Kulk”, lai tā ierīkotu automašīnu stāvlaukumu. Firma “Kulk” bijusi vienīgā nomas ierosinātāja. “Jāpiebilst, ka šī būs ne tikai vēl viena labiekārtota teritorija Jelgavā, bet arī sakārtota viesnīcas infrastruktūra, kas veicina tūristu pieplūdumu.”
Pašvaldības atbildē arī uzsvērts, ka tā ir atvērta jebkuram ierosinājumam par zemes nomu vai privatizāciju. Proti, daudzdzīvokļu namu pagalmos atrodas 13 hektāru pašvaldības īpašuma zemes platību, un par to uzturēšanu katru gadu jāatvēl ievērojami budžeta līdzekļi. Lai tos ekonomētu, pašvaldība ieinteresēta objektus nodot privatizācijai vai nomā. Tomēr māju īpašnieku interese par šīm iespējām nav izrādīta, saņemti pat lūgumi samazināt piegulošās teritorijas. Par satiksmes organizāciju J.Zemene iesaka vērsties pie namu apsaimniekotāja.
Uz jautājumu par ietves piederību J.Zemene norāda: atļaujot SIA “Kulk” iznomāt zemi, noteikts, ka jāatstāj trīs metrus plata asfaltēta gājēju josla pie Čakstes bulvāra 9. nama. “Iepriekš gājēju ceļš bija platāks, bet to samazināja, lai ierobežotu autotransporta pārvietošanos.” Par puķu podiem un betona bumbām norādīts, ka arī tās uzliktas, lai autotransports nepārvietotos pa celiņiem, kam noteikts gājēju statuss. “Ja iedzīvotājus šāda situācija neapmierina, aicinām vērsties pašvaldībā ar iesniegumu un ierosinājumiem, ko izskatīs un izvērtēs atbildīgie speciālisti,” raksta J.Zemene.
Atliek cerēt, ka pēc tādiem solījumiem iedzīvotājiem vairs nebūs jāsūdzas par neskaidrībām.
