Sia «jelgavas ūdens» iesniedzis jaunu ūdens un kanalizācijas tarifa projektu no nākamā gada janvāra. Tas paredz maksājumu palielinājumu līdz 0,90 latiem par kubikmetru bez Pvn.
Sia “jelgavas ūdens” iesniedzis jaunu ūdens un kanalizācijas tarifa projektu no nākamā gada janvāra. Tas paredz maksājumu palielinājumu līdz 0,90 latiem par kubikmetru bez Pvn. Šī ir septītā reize, kad pilsētas ūdensapgādes attīstības projekta izstrādes un realizācijas laikā celsies tarifs. No projekta sākumposma ūdens jelgavniekiem būs sadārdzinājies vairākas reizes.
Ūdensapgādes uzņēmums tarifa projektu Jelgavas Reģionālajam sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniedzis oktobra otrajā pusē. Līdz šīs nedēļas beigām ūdensapgādes lietotāji priekšlikumus un ieteikumus var iesniegt Sia “jelgavas ūdens” vai regulatoram.
Kā zināms, no šā gada maija ūdens tarifs palielinājās par 30 procentiem un ir 0,78 lati par kubikmetru. To veido maksa par ūdeni (0,35 lati par kubikmetru) un kanalizāciju (0,43 lati par kubikmetru). No 1. janvāra “jelgavas ūdens” plāno no patērētājiem iekasēt 0,90 latu par kubikmetru. No šīs summas 0,36 latus veido maksājums par ūdens kubikmetru, bet 0,54 latus – par kanalizāciju. Kopumā tarifs sadārdzināsies par 15,4 procentiem.
Tā izmaiņas “jelgavas ūdens” pamato ar kredītu procentu atmaksu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar Ziemeļvalstu Investīciju banku un Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju, lai realizētu ūdensapgādes attīstības projektu. Savukārt ar pakalpojumu sniegšanu tieši saistīto pamatlīdzekļu uzturēšanas un tarifos iekļaujamā nolietojuma ziņā fiksēts 1,3 procentu samazinājums. Taču izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, kas jāpiemēro no nākamā gada, tarifu sadārdzina par 1,3 procentiem, pausts uzņēmuma pamatojumā.
Augstas vērtības ūdens vietā jauns tarifs
“ziņas” jau rakstīja, ka šā gada pavasarī regulators atbalstīja uzņēmuma iesniegto projektu un ūdens tarifs Jelgavā auga par 30 procentiem. Regulatora lēmums arī paredzēja, ka no nākamā gada janvāra pilsētā ūdensapgādes tarifs palielināsies vēl par 16,7 procentiem un maksājums sasniegs 0,91 latu par kubikmetru. Reģionālā regulatora vadītāja Valentīna Prokopenko tolaik norādīja, ka no nākamā gada lielāku tarifu varēs piemērot, ja atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Sia “jelgavas ūdens” iegūtais ūdens tiks klasificēts kā augstas vērtības pazemes ūdens.
Tā kā tas nav noticis, mūsu pilsētas ūdens nav saņēmis atbilstošu vērtējumu un līdz ar to uzņēmumam nav pamata no jaunā gada iekasēt regulatora pavasarī apstiprināto tarifu (0,91 lats par kubikmetru), “jelgavas ūdens” iesniedz jaunu tarifu projektu.
Arī pavasarī tā palielinājumu uzņēmuma rīkotājdirektors Jānis Laizāns skaidroja ar kredītu procentu un pamatparāda atmaksu jau minētajām Ziemeļvalstu finanšu iestādēm. Šie maksājumi par 1,7 procentiem ietekmējot tarifu no aprīļa, bet no nākamā gada – par 15,4 procentiem. Degvielas cenas un elektrības tarifa kāpums ūdeni sadārdzina par 1,7 procentiem. Dabas resursu nodokļa likmes pieaugums no nākamā gada uz tarifu atstāj 3,8 procentu ietekmi. Vislielākā (25 procenti) uz tā ir ar pakalpojumu sniegšanu saistīto pamatlīdzekļu uzturēšanai, tarifos iekļaujamo pamatlīdzekļu nolietojuma palielinājumam. Citu uz tarifiem attiecināmo izdevumu sadārdzinājums tos ietekmējis par 1,7 procentiem.
Kādi ir tarifi citās pilsētās?
“ziņas” jau rakstīja, ka Es Ispa fonda finansēto ūdensapgādes attīstības projekta realizāciju reizē ar Jelgavu sāka arī Rīgā un Ventspilī. Ispa dāvinājuma daļa mūsu pilsētā ir 75 procenti, Rīgā un Ventspilī attiecīgi 70 un 47 procenti. Abās pārējās Ispa projekta pilsētās ūdensapgādes tarifi ir zemāki nekā pie mums.
Pēc pēdējām ziņām, “rīgas ūdens” oktobra beigās regulatorā iesniedzis tarifu projektu, kas paredz palielināt maksu par ūdeni un kanalizāciju no 48 līdz 56 santīmiem par kubikmetru jeb par 17 procentiem. Tarifa paaugstinājums saistīts ar nākamo ūdensapgādes attīstības darbu kārtu realizāciju, kam paredzēts saņemt līdz 85 procentiem lielu ieguldījumu no Es Kohēzijas fonda. Jelgavas pašvaldība un ūdensapgādes uzņēmums atšķirībā no pirmās kārtas iecerēm pagaidām sabiedrībai plašāku informāciju par turpmākajiem plāniem neizklāsta. Ventspils uzņēmums “ūdeka” atbilstoši Es prasībām sācis daļēju tarifu izlīdzināšanu starp patērētāju grupām. No decembra tie paaugstināsies par 12 – 16 procentiem. Iedzīvotājiem ūdens tarifs augs no 0,31 līdz 0,34 latiem par kubikmetru un kopā ar kanalizācijas tarifu būs 0,84 lati par kubikmetru pašreizējo 0,72 latu vietā. Pašvaldība maznodrošinātajiem ventspilniekiem tāpat kā līdz šim daļēji kompensēšot to palielinājumu. Jelgavā ūdensapgādes tarifu kompensācija maznodrošinātajiem nav paredzēts.
Juridiskām personām Ventspilī tarifs pakāpeniski samazinās. Pašvaldības budžeta iestādēm no septembra kanalizācijas tarifs audzis no 0,41 līdz 0,50 latiem par kubikmetru un kopā ar ūdensapgādes ir 0,81 lats.
Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija datus par tarifiem Latvijas pilsētās nevēlas sniegt. Aģentūras Leta dati liecina, ka, piemēram, Valmierā ūdens tarifs iedzīvotājiem pašlaik ir 0,26 lati par kubikmetru un 0,48 lati par kubikmetru kanalizācijas. Rēzeknē pēc paaugstināšanas no jūnija – attiecīgi 0,18 un 0,36 lati, Tukumā – 0,45 un 0,51 lats, neskaitot piecu procentu Pvn.
Jābūt pārliecībai par ekonomisko pamatojumu
Saprotams, ka tarifi aug. Vienīgi patērētājiem jābūt pārliecībai, ka viss patiešām ir pamatoti. Aizdomas par lietderības apsvērumiem un samērību vairojusi pērn tarifa apstrīdēšana Administratīvajā tiesā. Tā lietu pēc būtības neizskatīja. Tiesvedību pret regulatora apstiprinātā ūdens apgādes tarifa pamatotību izbeidza, jo iesniedzējs nav piedalījies tā sabiedriskajā apspriešanā. Šā gada jūlijā deputāts Arnis Razminovičs panāca, ka Administratīvā tiesa pie jautājuma atgriezīsies, lai izvērtētu, vai 2005. gadā iesniegtais tarifa projekts un tā pamatojums atbilst faktiskajai situācijai. Lietu skatīs nākamgad. A.Razminovičs atzīst, ka pašlaik tas ir pat smieklīgi un tam vairs nav īsti jēgas. Uz jautājumu, vai viņš analizēs pašlaik iesniegto tarifu projektu, atzīst, ka nav māksla to pārsūdzēt, svarīgi panākt, lai tiesa jautājumu izvērtē pēc būtības. Pašreizējie izskatīšanas tempi Administratīvajā tiesā nav pieņemami. Aizdomas vairojusi Jelgavas Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora iesaistīšanās pēdējo pašvaldību vēlēšanu kampaņā. Regulatoram jābūt neatkarīgai institūcijai, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju patērētājiem saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru cenas atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci.
Izpratni nevairo, ka ar tarifu projektu iepazīties un par to izteikties var tikai lietotāji – fiziskas un juridiskas personas, ar ko Sia “jelgavas ūdens” noslēgusi līgumu par pakalpojumu sniegšanu. Šajā kategorijā neietilpst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Arī tad, ja šis jautājums interesētu tikai dažus procentus cilvēku, tiem, kam tas ir svarīgi un kas ir ekonomiski domājoši, jābūt iespējai iepazīties ar tarifa projekta ekonomisko pamatojumu. Savulaik, kad tas bija iespējams, piemēram, iepazīstoties ar tarifu projektu 2004. gadam, atsevišķi māju vecākie pauduši, ka viņiem nav skaidras vairākas tarifa aprēķina uzņēmuma pastāvīgo un mainīgo izmaksu pozīcijas. Piemēram, ko nozīmē citu organizāciju izpildītie darbi, tehniskās inventarizācijas izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums. Atbilstoši metodikai tarifa izmaksās nav iekļaujams to pamatlīdzekļu nolietojums, kuru iegāde notikusi par starptautisku kredītinstitūciju izsniegtiem ilgtermiņa kredītaizņēmumiem. “jelgavas ūdens” gadījumā šādu pamatlīdzekļu jaunas tehnikas un iekārtu veidā ir ļoti daudz.
Uzņēmums patērētājiem kopš 2002. gada nogales nav atklājis, kāda tarifa daļa tiek novirzīta projektam nepieciešamā līdzfinansējuma un citu saistību segšanai. Pēc 2003. gada tarifa apstiprināšanas uzņēmuma vadītājs J.Laizāns informēja, ka no katriem 60 santīmiem par ūdens kubikmetru 0,11 santīmu tiek novirzīti projekta vajadzībām.
Interesanti, ka, piemēram, projekta naudas plūsmas grafikā, kas pievienots tarifa projekta pamatojumam 2004. gadam, redzams, ka šajā gadā Jelgavas patērētājiem bija paredzēts 0,42 latu maksājums par kubikmetru. Faktiski iedzīvotājiem par to bija jāmaksā 0,60 latu bez Pvn. Tolaik pie mums vēl nebija sācies nedz lielais cenu kāpums, nedz inflācija.
Ar tarifu palielinājumu ūdensapgādes attīstības projekta pirmajā kārtā varat iepazīties 6. lappusē.
