Jau sirmā senatnē bija dažādas ierīces un paņēmieni laika mērīšanai.
Jau sirmā senatnē bija dažādas ierīces un paņēmieni laika mērīšanai. Bieži tika izmantots zemnieka pulkstenis, tas ir, laiks noteikts pēc saules ēnas garuma, saules attāluma no apvāršņa, zvaigznāju stāvokļa. Radās grūtības apmākušajās dienās laiku noteikt pēc saules. Tika izgudrots ūdens un smilšu pulkstenis. No saules pulksteņiem, kas saglabājušies Latvijas teritorijā, ievērību pelna Raunas klostera drupu tuvumā atrastais. Tas apskatāms Cēsu Vēstures muzejā. Šim pulkstenim ciparu vietā ir punktu sakopojums. Līdzīgas konstrukcijas pulksteni var apskatīt arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
14. gs. Eiropā sāka izplatīties mehāniskie torņu ratu pulksteņi. Par to izgudrotāju uzskata Rensas mūku Gerbertu, vēlāk pāvestu Silvestru II. Viņi ap 980. g. izgudroja ierīci laika mērīšanai, par dzinēju izmantoja auklā piesieta priekšmeta krišanas spēku. Stundas rādīja uz pagatavotas ripas. Šī konstrukcija sākumā bija rupja un smaga. Tādus pulksteņus uzstādīja tikai baznīcās. Tā, Rīgā Pētera baznīcā mehāniskais pulkstenis jau bijis 1406. gadā, Jēkaba baznīcā – 1480. gadā. Sākumā torņa pulksteņiem bija tikai viens rādītājs – stundām. Laikrāžus ar minūšu rādītāju ieviesa tikai XVI gs. otrajā pusē.
Nepieciešami bija arī pulksteņu amatnieki, kas tos tīrīja, laboja un regulēja. Lai apgūtu šā amata prasmi, bija jāmācās trīs četri gadi, tad jāiztur pārbaudījums. Pulksteņu darbnīcas vadīšanai bija vajadzīgs meistara diploms. Latvijā pulksteņus neražoja. Ievērojamākās to izgatavotājvalstis bija Šveice, Francija, Vācija, Anglija, Japāna u.c.
Vēlāk pulksteņi tika modernizēti. Kabatas laikrāžus ap 1500. gadu izgudrojis Nirnburgas pulksteņu meistars Hēle. Sevišķi lielus pārkārtojumus to izgatavošanā ap 1900. gadu panāca firma «Riflera».
Pirmskara Jelgavā darbojās trīs veikali, kuros varēja iegādāties pulksteņus. Vecākais no tiem piederēja E.Dannenbergam Katoļu ielā 22, dibināts 1835. gadā. Katoļu ielā 19 atradās specializētais pulksteņu veikals. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēkas fasādē bija pulkstenis, to atjaunoja arī pēc kara. Pulksteņi atradās pilsētas baznīcu torņos. Sv.Vienības baznīcas tornī pulksteni uzstādīja 1923. gadā. To dāvināja Jelgavas rūpnieks E.Eulenbergs. Pārējie baznīcu torņu pulksteņi gāja bojā kara laikā. Izdzīvoja vienīgi pulkstenis nesagrautajā Sv.Jāņa baznīcas tornī. Tagad atjaunots arī pulkstenis Sv.Jura katoļu baznīcas tornī.
Visvairāk cilvēku skati pievērsti pulksteņiem gadumijā, kad klausāmies stundeņu sitienos, ievadot atkal jaunu gadu. Pulkstenis mums vienmēr atgādina, ka dzīves pamatā ir ritms. Cilvēkam ir dots savs laiks, kurā jāveic sava misija šajā pasaulē. Tāpēc arī pulksteņi baznīcu torņos, stacijās, uz ielām un kabatā atgādina – laiks iet uz priekšu, no minūtēm krājas stundas, gadi, gadu simteņi. Nepazaudēsim sevi laika ritmā!
