Ar Faniju Raģi tikos Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas rīkotajā uzvarētāju apbalvošanā, kad tika sveikti konkursa «Iepazīsti citu tautu kultūru un vēsturi» pirmās kārtas uzvarētāji.
Ar Faniju Raģi tikos Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas rīkotajā uzvarētāju apbalvošanā, kad tika sveikti konkursa «Iepazīsti citu tautu kultūru un vēsturi» pirmās kārtas uzvarētāji.
Zinošāko konkursa dalībnieku vidū bija arī Fanija Raģe – Jelgavas Ebreju kopienas dibinātāja un pirmā vadītāja. Viņas vadībā tika atjaunoti ebreju kapi un uzstādītas divas piemiņas zīmes holokaustā bojā gājušajiem ebrejiem.
Tikšanās reizē klausoties sarunu, šķita, ka Raģes kundzei neviens jautājums par ebreju tautas vēsturi, kultūru, tradīcijām nebūtu par sarežģītu – tik izsmeļoši viņa prata stāstīt. «Zemgales Ziņām» viņa pastāstīja par savas tautas svētkiem «Purim».
«Ceturtajā gadu simtenī pirms mūsu ēras Babilonija izpostīja Jeruzalemi. Daudzi ebreji izceļoja uz Persiju un tur palika. No 485. līdz 465. gadam Persijā valdīja Ahašverošs, un tauta dzīvoja labi. Bet bija kāds valdniekam tuvs ministrs Hamans, kas neieredzēja ebrejus. Viņš izplatīja runas, ka ebreji nepilda rīkojumus un vēlas uzstāties pret ķeizaru. Viņš deva pavēli iznīcināt ebrejus, un to vajadzēja izdarīt Adara mēnesī (martā).
Tajā laikā Persijā par padomnieku bija pieņemts kāds gudrs ebrejs vārdā Mordehajs. Viņam bija audžumeita Estere, apžilbinoši skaista, un Ahašverošs viņu bija iecēlis par savu karalieni. Mordehajs lūdza Esteri, lai viņa paustu valdniekam visu patiesību par Hamana meliem. Ebreju tauta par savu glābšanu ir pateicīga tieši Esterei. Jaunā sieviete pārliecināja ķeizaru, lai viņš izdod citu rīkojumu un atļauj ebrejiem apbruņoties un aizsargāt sevi. Hamana ļaunprātība tika atmaskota, viņu pakāra vietā, kas bija sagatavota Mordehaja sodīšanai.
Atceroties šo uzvaru, ebreju tauta svin svētkus «Purim», kas šogad bija 9. un 10. martā. «Pur» ivritā nozīmē loze, liktenis. Hamans lozējot izvēlējās sodīšanai 13. dienu Adara mēnesī.
Šo svētku pirmajā dienā ir speciāla lūgšana, bet otrajā tiek rīkotas jautras svinības, lai cilvēki labi justos. Šajā dienā ir atļauts lietot vairāk vīna nekā parasti, svētkos ir daudz ēdienu.
«Purim» svētkos dāvina dāvanas: sieviete – sievietei, vīrietis – vīrietim un bērns – bērnam. Katrā dāvanā jāietilpst diviem cienastiem, piemēram, grāmata, cepumi un augļi. Jāapdāvina vismaz divi nabadzīgie. Šajos svētkos ēd «hamantašn» – Hamana kabatas. Tie ir cepumi, kas pildīti ar magoņu sēkliņām vai melnām žāvētām plūmēm. Var izmantot rauga vai sviesta mīklu.
Bērniem tiek izdalīti speciāli zvārguļi. Kad sauc vārdu «haman», tūlīt jāžvadzina. Ja to aizmirst vai izdara nevietā, tad jādod ķīla. Bērni piedalās karnevālā, pārģērbjoties viņi mīl tēlot ķeizaru un ķeizarieni. Augstā godā tiek celta Estere. Ebreju skolās notiek lielāki vai mazāki svinīgi pasākumi, ir brīvdiena.»
