Sociālās aprūpes centru «Jelgava», kur mīt 278 cilvēki ar garīgām problēmām, šogad skārušas lielas pārmaiņas – darbu sākusi «pusceļa māja».
Sociālās aprūpes centru “Jelgava”, kur mīt 278 cilvēki ar garīgām problēmām, šogad skārušas lielas pārmaiņas – darbu sākusi “pusceļa māja”. Tas vairākiem turienes cilvēkiem ir pirmais solis ceļā uz iespēju veidot patstāvīgu dzīvi. Pagaidām tā ir pirmā iestāde Latvijā, kur darbojas šāda alternatīvās sociālās aprūpes forma.
Ēkas vienā spārnā aiz platām, baltām durvīm jau sākas cita pasaule, kas 12 “Jelgavas” klientiem ir kā gaisma tuneļa galā un pussolītis pretī lielajai dzīvei ārpus centra. Šiem cilvēkiem cēlusies pašapziņa, viņi ir lepni, priecīgi un laimīgi, jau tagad sajūtoties kā līdzvērtīgi sabiedrības locekļi. Ar laiku “pusceļa mājas” pakalpojumus izmantos arī citu Zemgales reģiona aprūpes centru klienti ar garīgām problēmām.
Gatavošanās lielajai dzīvei
2005. gadā aprūpes centrā darbību sāka ES struktūrfondu Nacionālās programmas projekts “Sociālo pakalpojumu un infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana klientu rehabilitācijai sabiedrībā un darba tirgū Zemgales reģionā”. Tas ļāvis ieguldīt līdzekļus “pusceļa mājas” izveidē. Darbi šogad pabeigti, un ēkas izremontētajā spārnā jau dzīvo pirmie iemītnieki. Latvijā ar laiku plānots izveidot sešas šādas pusceļa mājas. Zemgales reģions ir pirmais, kur tā jau sākusi darbu.
“Pusceļa mājas” vadītāja Elīna Krastiņa “Ziņām” stāsta, ka jaunās aprūpes formas vajadzībām pilnībā izveidots un pielāgots viens ēkas stāvs. “Nav noslēpums, ka mūsu centrā ir arī iemītnieki, kuriem šī aprūpes iestāde nav īsti piemērota, jo viņu veselība un attīstība ļauj dzīvot ārpus centra. Iestādē cilvēki nokļuvuši dažādu iemeslu dēļ. Daudzi nākuši no ģimenēm, un viņiem jau iepriekš bijusi sava patstāvīgā dzīve,” stāsta E.Krastiņa.
Pretendentu atlase
“Pusceļa māja” iekārtota 12 klientiem, un pirmie iemītnieki tur dzīvo no 18. septembra. Istabiņā mīt ne vairāk kā divi cilvēki. “Uz māju jau izveidojusies rinda, jo ne visus gribētājus varam uzņemt. Pašlaik šādu iespēju gaida vēl astoņi mūsu centra klienti un gribētāji būtu arī no citiem Zemgales reģiona sociālās aprūpes centriem,” piebilst vadītāja.
Mājā gan kurš katrs nevar nonākt. Pretendents raksta iesniegumu, kur izsaka vēlmi sākt dzīvi tajā. Viņu atbilstību izvērtē profesionāļu komanda, kurā ir gan sociālais darbinieks, psihologs, nodaļu vadītāji, gan mediķi.
“Pēc iesnieguma saņemšanas katrs speciālists aizpilda anketu par klientu un no dažādiem aspektiem izvērtējam, vai viņš būs spējīgs sākt mācīties dzīves prasmes un iemaņas un vēlāk iziet sabiedrībā. Pirmo klientu vērtēšana notika jau pagājušā gada decembrī. Saņēmām 18 iesniegumu, diviem atteicām, jo pretendentu veselības stāvoklis neatbilda prasībām. 16 cilvēku bija gatavi sākt šeit dzīvi. Pašlaik “pusceļa mājā” dzīves prasmes apgūst 12 cilvēku,” stāsta E.Krastiņa.
Teorija kopā ar praksi
Kamēr telpas vēl bija tikai tapšanas stadijā, jau 2005. gadā “pusceļa mājas” dalībnieki sāka apgūt teorētisko dzīves prasmes mācību programmu – zinības par to, kas būtu nepieciešams katram, mitinoties atsevišķi.
“Mēs apguvām saskarsmes prasmes, runājām par veselību, savas invaliditātes apzināšanu, konfliktsituācijām un stresa menedžmentu, darbu un nodarbinātību, cilvēktiesībām, ēdienu gatavošanu un galda kultūru, izzinājām cilvēku vajadzības un motivāciju, plānojām budžetu, kā arī runājām par seksualitāti. Kursu noslēgumā klienti aizpildīja testus. Pēc tiem labi redzams, vai viņiem ir izpratne par šiem jautājumiem. Kopīgi apmeklējām arī dažādas sabiedriskās iestādes Jelgavā, lai cilvēki būtu informēti, kur, piemēram, nomainīt invaliditātes apliecību, kur vērsties sakarā ar darbu, kur izņemt nodokļu grāmatiņu, kur atrodas policija, slimnīca un citas institūcijas,” stāsta mājas vadītāja.
Gatavoties lielajai dzīvei “pusceļa mājā” klienti var 18 mēnešu. Kad iemaņas apgūtas, tālākais ceļš ved uz grupu dzīvokļiem Jelgavā. Tajos pirmie klienti sāks iekārtoties jau no jaunā gada. Nākamajam posmam – dzīvei grupu dzīvokļos – jau gatavi trīs “pusceļa mājas” iemītnieki, kuriem ir pietiekami labas prasmes un iemaņas dzīvot patstāvīgi. Pārejot uz šādu dzīvokli, cilvēks turpinās strādāt algotu darbu, pats maksās par komunālajiem pakalpojumiem, saņems invaliditātes pensiju un dzīvos parasta pilsoņa dzīvi. Nepieciešamības gadījumā atbalstu un palīdzību sniegs sociālais darbinieks.
Darba tirgū vietu netrūkst
Visi “pusceļa mājas” klienti ir 1. un 2. grupas invalīdi, taču lielākā daļa iesaistījušies darba tirgū un strādā algotu darbu Jelgavā.
“Darba devēji ir ļoti atsaucīgi. Kā citādi uzzināt, kas ir darbs, ja ne pašiem strādājot. Klienti veiksmīgi iekļāvušies kolektīvos, kur ir viss, – saskarsme, atbildība, komunikācija un integrācija. Ļoti daudz uzņēmumu mums nākuši pretī. Piemēram, “Laflora” un “Kalnciema ķieģelis”, kas vieni no pirmajiem sāka sadarboties ar mūsu klientiem. Atsaucīgi ir “Aleja D”, “Metāla durvis” Valgundes pagastā, uzņēmums “Kulk”, TS “Rīga”, celtniecības firmas u.c. Darba devēji ir pretimnākoši un labprāt vēlas sadarboties ar aprūpes centru. Esam dzirdējuši, ka mūsu klienti strādā ļoti apzinīgi,” piebilst E.Krastiņa.
Invaliditātes grupa šiem cilvēkiem nav traucēklis atrast darbu. Viņi sevi jau pierādījuši, un uzņēmēji invalīdam dažkārt uzticas vairāk nekā citiem saviem darbiniekiem.
***
Uzziņai
“Pusceļa māja” ir kā starpposms institucionālajai aprūpei, sociālās rehabilitācijas un nodarbinātības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un jaunu aprūpes formu ieviešanai. Tās izveide uz sociālās aprūpes centra “Jelgava” bāzes nodrošinās iespēju cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem apgūt pašaprūpes, profesionālās iemaņas, kā arī kalpos par pirmo soli veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, sagatavojot cilvēkus nākamajam solim – dzīvei grupu dzīvokļos pašvaldības sociālajā mājā.
***
“Pusceļa mājas” klienti
Gunārs:
Uz centru pirms desmit gadiem atnācu no Rīgas. Tagad gribētu un esmu gatavs iziet sabiedrībā un sākt savu dzīvi. Algotu darbu celtniecībā strādāju jau trīs gadus. Esmu pārliecināts, ka sevi varēšu uzturēt, īpaši, ja grupu dzīvokļos būs maksas atvieglojumi. Mans istabas biedrs šodien ir darbā, viņš strādā par šoferi. Slikto laika apstākļu dēļ man darbā nav jābūt. Esmu redzējis grupu dzīvokļus, kuros dzīvosim, palīdzējām tos tīrīt un sagatavot.
Sergejs:
Man te ļoti patīk. Vēl jāpamācās, lai dzīvotu grupu dzīvoklī. Strādāju “Aleja D” apzaļumošanā. Tagad man ir atvaļinājums. Par sapelnīto nopirku televizoru, DVD atskaņotāju, mobilo telefonu, šādas tādas drēbes un magnetofonu. Gatavojos arī iegūt pilsonību, mācos Latvijas himnas vārdus. Centrā esmu jau astoto gadu, man – 31 gads. Dzimtā puse ir Latgale, bet labprāt dzīvotu Jelgavā. Hobijs – ēdienu gatavošana, un man ir daudz savu recepšu.
Ināra:
Biju pirmā, kas uzrakstīja iesniegumu uz “pusceļa māju”. Gribētu dzīvot ārpusē, kā to esmu darījusi līdz 48 gadiem. Tā sanāca, ka nebija, kur palikt, un biju spiesta nākt dzīvot šeit. Te esmu jau trešo gadu. Man te ļoti patīk, piedalos visos pasākumos, spēlēju teātri un dziedu. Strādāju sakņu cehā. Istabiņā dzīvoju ar draugu, un kopā paliksim arī pēc aiziešanas no šīs mājas. Vēlamies veidot savu dzīvi. Jau kopš bērnības esmu slima ar epilepsiju, bet tagad pāris gadu slimība atkāpusies.
