Jaunākā Valsts augu aizsardzības dienesta ekspertu apkopotā informācija liecina, ka ziemas rapša ziedēšanas laikā laukos novērota stipra krustziežu stublāju smecernieka un krustziežu spīduļu savairošanās.
Jaunākā Valsts augu aizsardzības dienesta ekspertu apkopotā informācija liecina, ka ziemas rapša ziedēšanas laikā laukos novērota stipra krustziežu stublāju smecernieka (20 – 25 vaboles trīs dienās dzeltenajos traukos) un krustziežu spīduļu (2 – 5 vaboles uz auga) savairošanās. Sausā fomozā sakņu kakla un stublāju puve vietām bojājusi desmito daļu augu, uz apakšējām lapām novērotas arī tumšplankumainības pazīmes. Salnu, kraso temperatūru un mitruma svārstību dēļ konstatēta arī stipra stublāju plaisāšana (pat pusei augu). Rapša ziedēšanas laiks ir visoptimālākais baltās, pelēkās un fomozās puves un tumšplankumainības ierobežošanai ar fungicīdiem. Ziemas kviešiem trīs mezglu stadijā daļā lauku dzeltenplankumainība inficējusi līdz 25 procentiem augu apakšējo lapu. Uz tām konstatētas arī pelēkplankumainības un labību miltrasas pazīmes. Atsevišķos laukos lielākā skaitā parādās labību lapgrauža vaboles, mīkstblaktis, labību spradži, melnā stiebrmuša. Spradži jau savairojušies un intensīvi bojā arī vasaras miežu un kviešu laukus. Kā vērtē LLU Augsnes un augu zinātņu asociētā profesore bioloģijas zinātņu doktore Biruta Bankina, augu slimību izplatības ziņā situācija šajā pavasarī ir ļoti tipiska. “Ziemas kviešu sējumos novērojama dzeltenplankumainība, pelēkplankumainība un atsevišķos laukos arī miltrasa. Taču visas šīs slimības pašlaik ir nenozīmīgā pakāpē,” B.Bankina atklāj laukos novēroto. Pēc profesores sacītā, arī ziemas miežu inficēšanās pakāpe ar gredzenplankumainību, tīklplankumainību un dažviet miltrasu vairumā gadījumu nav augsta.
