Vienošanās starp akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» vadību un pilsētas pašvaldību paredz, ka līdz šā gada cukurbiešu ražas pārstādes sezonas sākumam uzņēmumam ekspluatācijā jānodod rūpniecisko notekūdeņu iepriekšējās attīrīšanas iekārtas.
Vienošanās starp akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” vadību un pilsētas pašvaldību paredz, ka līdz šā gada cukurbiešu ražas pārstādes sezonas sākumam uzņēmumam ekspluatācijā jānodod rūpniecisko notekūdeņu iepriekšējās attīrīšanas iekārtas. Pēc tam tos attīrīs jaunajās Jelgavas attīrīšanas iekārtās.
Maz ir Jelgavas un Lielupes krastos lejpus pilsētas dzīvojošo, kas domās vai skaļi nebūtu komentējuši situāciju, kura vairāk vai mazāk, sākoties cukurbiešu pārstrādes jaunajai sezonai, atkārtojas katru gadu. Tas saistīts ar visiem pazīstamo smārdu, kas virmo uzņēmuma apkārtnē. Daudz bēdīgāk, kad hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ Lielupē lejpus “cukurenes” dažkārt mēdza iet bojā zivis. Tiesa gan – to, kas norisinājās pagājušajā rudenī, jelgavnieki sen nebija pieredzējuši. Pa straumi uz jūru peldēja simtiem beigtu zivju, krastā rāpās tūkstošiem lielu un mazu vēžu. Toreiz no valsts amatpersonām skanēja solījumi, ka “tiks pieņemti mēri”, lai tas neatkārtotos.
Neskatoties uz visām nesenajām batālijām par ražošanas turpināšanu, Jelgavas rūpnīcas akcionāri nolēmuši cukura ražošanu vismaz šogad turpināt. Kas ar Jelgavas Cukurfabrikas notekūdeņiem notiks šogad? Lai to noskaidrotu, vakar, 29. martā, tikās fabrikas, pilsētas pašvaldības vadītāji, kā arī uzņēmuma SIA “Jelgavas ūdens” un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārstāvji. Tika nolemts: līdz jaunās cukurbiešu pieņemšanas sezonas sākumam 15. septembrī uzņēmumā sāks darboties notekūdeņu iepriekšējas attīrīšanas iekārtas. Akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs paskaidroja, ka Polijas firma “Hematex” pašlaik izstrādājusi projektu, kas vismaz daļēji spētu atrisināt šo sasāpējušo jautājumu.
Pašlaik tiek runāts par cukurbiešu pārstrādē radušos notekūdeņu attīrīšanu, lai tos varētu novadīt uz nesen ekspluatācijā nodotajām Jelgavas attīrīšanas iekārtām. Esot arī paredzēts, ka tiks samazināts ūdens daudzums, ko izmantos cukurbiešu mazgāšanai – tas tiks attīrīts nosēddīķos un izmantots atkārtoti, bet nosēdumi un pārējie ražošanas notekūdeņi nonāks divos speciālos rezervuāros. Tajos notiks to anaerobā (speciālas baktērijas aug apstākļos bez skābekļa piekļuves) attīrīšana. Tālāk šķērsplūsmas nosēdinātājos tiks atdalītas anaerobās baktērijas un daļēji attīrītie notekūdeņi caur kanalizācijas sistēmu nonāks pilsētas attrīšanas iekārtās. Kā skaidroja J.Blumbergs, pēc līdzīgas metodes strādājot cukura ražošanas uzņēmums Īrijā. Tepat Latvijā līdzīga notekūdeņu iepriekšēja attīrīšana notiekot pilsētas attīrīšanas iekārtās Rīgā. Paredzēts, ka maksimālais šādi attīrītu notekūdeņu daudzums, kas būs jāattīra tālāk, līdz tie nonāks Lielupē, būs līdz 130 kubikmetru stundā jeb līdz 4000 kubikmetru diennaktī. Paredzēts, ka Jelgavas Cukurfabrikai notekūdeņu iepriekšējās attīrīšanas iekārtas izmaksās aptuveni 1,2 miljonus latu.
Tiktāl par tikšanās laikā cukura ražotāju solīto. SIA “Jelgavas ūdens” vadītājs Jānis Laizāns un Reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hārdijs Verbelis izvirzīja nosacījumus, kas jāizpilda, lai pašvaldība un vides aizsardzības iestādes varētu atļaut sākt cukura ražošanu šā gada rudenī.
Pirmkārt, uzņēmumam jāpārbauda, vai prognozējamo daļēji attīrīto notekūdeņu daudzumu uz pilsētas attīrīšanas iekārtām varēs novadīt caur spiedvadu Loka maģistrālē. Iespējams, būs jāveic tā rekonstrukcija.
Otrkārt, cukura ražotājiem jāsagatavo pilsētas attīrīšanas iekārtās nonākušo daļēji attīrīto notekūdeņu pilna analīze.
Treškārt, jāierīko notekūdeņu paraugu savācējs, kas reizi stundā automātiski ņemtu to paraugus. Kā skaidro J.Laizāns, tas nepieciešams, lai strīdu gadījumā, ja pilsētas attīrīšanas iekārtās nonāktu neatbilstoši attīrīti notekūdeņi, būtu iespējams veikt nepieciešamās pārbaudes.
Ceturtkārt, uzņēmumam pilnībā jāsakārto kanalizācijas sistēmā nonākošo notekūdeņu uzskaite.
Tiktāl par cukura ražotāju apsolīto un pilsētas pašvaldības, kā arī vides aizsardzības iestāžu prasībām. Kā jau minēts, piedāvātajai sistēmai jāsāk darboties līdz 15. septembrim. Jācer, ka solītais tiks izpildīts, jo pagājušā gada rudenī Lielupē notikušais nedrīkst atkārtoties.
