Zemgales plānošanas reģions bija pirmais, kas organizēja pirmo Sadarbības komisijas sēdi ar ministriju augstākā līmeņa amatpersonu piedalīšanos.
Zemgales plānošanas reģions bija pirmais, kas organizēja pirmo Sadarbības komisijas sēdi ar ministriju augstākā līmeņa amatpersonu piedalīšanos, tādējādi sākot realizēt valdības deklarācijā izvirzītos mērķus – nodrošināt valsts pārvaldes un reģionu partnerisko sadarbību.
Pašlaik plānošanas reģioni ir pārejas posmā, tāpēc svarīgi tiem palīdzēt un iesaistīt tos attīstību ietekmējošo normatīvo aktu izstrādē, tā Sadarbības komisijas nozīmību skaidro Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces izpildītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš sēdē iepazīstināja ar reģiona attīstības tendencēm – tajās uzsvars likts uz zinātnes centru un tehnoloģisko parku attīstību. Kā reģiona prioritātes minētas nepieciešamība veidot sabiedrības izpratni par inovācijām, kā arī zinātnes un jauno tehnoloģiju lomu iedzīvotāju labklājības paaugstināšanā. Katrā reģionā, nacionālajos un reģionāli nozīmīgos attīstības centros būtu arī jāveido informācijas un zināšanu pārneses atbalsta punkti, uzskata R.Vītoliņš.
Lielas diskusijas izraisīja Zemgales aktualizētā problēma – valsts iestāžu teritoriālo iestāžu darbības zonu nesakritība ar plānošanas reģionu robežām. R.Vītoliņš norādīja, ka teritoriju sakritība ar reģionu pastāv tikai starp nodarbinātības aģentūru filiālēm, Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrām, NVO centru, centrālo statistikas pārvaldi, Satiksmes ministriju (CSDD nodaļas). Pārējo valsts iestāžu teritoriālo iestāžu darbības zonas atšķiras no Zemgales teritorijas.
Turklāt šī nesakritība traucē arī reģiona griezuma statistikas datu apkopošanā, kas ir vitāli nepieciešama attīstības plānošanas procesos un prognozēšanā. Tāpēc plānošanas reģionus būtu nepieciešams pārveidot par administratīvajiem.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone atzina, ka reģioniem nav problēmu iegūt statistikas datus, tie vienīgi laikus jāpasūta. Valsts mežu dienests informāciju var sniegt arī par tām teritorijām, kas interesē Zemgales reģionu, problēmām nevajadzētu būt, taču līdz šim nav skaidri definētas reģionu robežas valsts mērogā. Nav noteikts Latvijas strukturālais sadalījums. Tāpēc ir pāragri ministrijām pielāgoties šim modelim, jo tas prasa lielus finansiālus izdevumus. Savukārt Valsts mežu dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna uzskata, ka valsts virsmežniecības nesakritīs ar reģionu robežām, jo šāds iedalījums ilgi nepastāvēs.
No pašvaldību vadītājiem sēdē izskanēja aicinājums politiķiem izšķirties par reģionu skaitu un plānošanas reģionus pārveidot par reģionālajām pašvaldībām.
***
Pirmajā Zemgales plānošanas reģiona Sadarbības komisijas sēdē vienojās
– Lai risinātu jautājumus par valsts pārvaldes iestāžu apkalpes teritorijas saskaņošanu ar reģiona robežām, ministrijas līdz 2007. gada 1. aprīlim izvērtē esošo situāciju un plānošanas reģiona priekšlikumus, lai vienotos par turpmāko laika grafiku problēmas risināšanai.
– Plānošanas reģions sadarbībā ar RAPLM un pārējiem reģioniem līdz 2007. gada 30. janvārim, sagatavo priekšlikumus par statistikas rādītājiem, kas nepieciešami reģioniem, radot iespēju veikt reģiona attīstības monitoringu un izvērtēt tā ietekmi uz NAP izvirzīto attīstības prioritāšu īstenošanu.
– Plānošanas reģioni sadarbībā ar RAPLM izvērtēs darba programmas un sagatavos priekšlikumu diskusijām ar nozaru ministrijām:
par specifiskiem projektu atlase kritērijiem, kuru piemērošana veicinās teritoriju līdzsvarotu attīstību;
par papildu aktivitātēm, kuru ieviešanā būtu piemērojama reģionālā kvota;
par reģionu iesaistīšanās mehānismu projektu konkursu dokumentācijas izstrādē un projektu izvērtēšanā.
***
Uzziņai
– Plānošanas reģionu sadarbības komisijas ir viens no veidiem, lai veicinātu nepieciešamo nacionālā un reģionālā līmeņa sadarbību un savstarpējās politikas sasaisti. Tai būs padomdevēja loma, lēmumus pieņems reģiona attīstības padome.
– Zemgales reģiona sadarbības komisijā darbosies sešu pilsētu vai rajonu pašvaldību politiskā vadība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, reģiona Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, ministrijas.
