Atšķirībā no citām pilsētām, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem teritorija sadalīta vairākās zonās, kurās par vides reklāmas izvietojumu jāmaksā atšķirīgas nodevas, Jelgavā takse visur paredzēta viena.
Atšķirībā no citām pilsētām, kur saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem teritorija sadalīta vairākās zonās, kurās par vides reklāmas izvietojumu jāmaksā atšķirīgas nodevas, Jelgavā takse visur paredzēta viena. Līdz ar to pašvaldības budžets netiek papildināts ar pēc iespējas lielākām nodevām.
Izrādās, mūsu pilsētā arī ir partiju reklāmas, par kurām maksā trešās personas. Eksperti vērtē, ka tā tiek ietekmēts politisko spēku līdzsvars, atsevišķiem radot iespējas tikt vairāk reklamētiem. Tādējādi zudusi jelkāda nozīme ar likumu noteiktajiem partiju tēriņu ierobežojumiem. “Ziņu” aptaujātie eksperti arī atzīst – politiķu bezkaunība un cinisms, klaji apejot pašu radītus likumus, izpaužas ne tikai samaksā par reklāmām. Par neētisku rīcību politikas analītiķi sauc arī pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Jelgavas Autobusu parks” (JAP) valdes locekļa 9. Saeimas deputāta kandidāta Pētera Salkazanova rīcību, sevi popularizējot JAP autobusos.
Reklamējas trīs partijas
Vairākās mūsu pilsētas vietās izvietotas dažādu politisko apvienību priekšvēlēšanu reklāmas. Pēc Jelgavas Domes informācijas, pašvaldībā saskaņoti divu partiju – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un “Jaunā laika” (JL) – politisko reklāmu izvietošanas projekti.
ZZS deviņas afišas, katra trīs kvadrātmetru platībā, jau no 15. septembra redzamas Rīgas ielā. Stendus plakātiem tur par saviem līdzekļiem izvietoja SIA “Media Jelgava”. Savukārt JL politiskā reklāma uz siena ruļļiem jeb ķīpām atrodas apļveida krustojumā Miera un Aizsargu ielā.
Vēl aģitācijas materiāli piestiprināti ap 40 JAP autobusos, tajos reklamējas partija “Jaunie demokrāti”.
Partiju aģitācija mūsu pilsētā atļauta līdz 8. oktobrim.
Nepārliecinošs nodevu aprēķins
Vides reklāmu (arī politisko) samaksu Jelgavā nosaka saistošie noteikumi par pilsētas pašvaldības nodevām.
Noteikumu punkts par reklāmas, afišu un citu informatīvu materiālu izvietošanu publiskās vietās nepārprotami ņemts vērā tikai vienā gadījumā – pašvaldības budžetā iekasējot samaksu par JL reklāmu. Tā uz ruļļiem (katra izmērs ir 120 x 120 centimetru) izvietota 17 metru garumā un klasificēta kā īslaicīgu pasākumu reklamējošs elements, par ko partijai noteikta gan salīdzinoši neliela maksa desmit latu apmērā.
Uz “Ziņu” jautājumu par ZZS reklāmu samaksu pašvaldības preses sekretāra Jāņa Zemenes sagatavotajās atbildēs jaušamas pretrunas. Viena plakāta lielums ir trīs kvadrātmetru. Pašvaldība par deviņiem šādiem plakātiem noteikusi 45 latu nodevu. Sākotnēji J.Zemene skaidroja, ka tā piemērota par reklāmas izvietošanu uz gadu. Noteikumi paredz, ka tā pašvaldības budžetā iemaksājama pirms reklāmas izvietošanas. “Ziņas” vaicāja, vai ZZS jau norēķinājusies, bet J.Zemene atbildēja, ka vēl ne. “Mēs ticam, ka samaksās,” viņš teica, piebilstot, ka vietvara partijai tik akli gan neuzticoties. Tiesa, kad atgādinājām par norēķināšanās termiņu, preses sekretārs sacīja, ka “ne tā paskatījies” un par reklāmas izvietošanu jau samaksāts.
JAP valdes priekšsēdētājs P.Salkazanovs “Ziņām” nevēlējās atklāt, cik JAP saņēmis par paša pārstāvēto “Jauno demokrātu” reklāmām 40 autobusos: “Noslēdzām līgumu, bet pārāk dārgi nebija.”
Iespējams, piemērota mazākā summa
Pašvaldības saistošajos noteikumos rakstīts, ka nodevā par reklāmu platībā no 1 līdz 4,99 kvadrātmetriem sezonā (trīs mēneši) jāmaksā 15 latu. Tā kā ZZS izvietojusi deviņus plakātus, katru trīs kvadrātmetru platībā, pēc “Ziņu” aprēķiniem, par katru afišu pašvaldības budžetā būtu jāienāk 15 latiem, bet kopā par visiem ZZS stendiem – vismaz 135 latiem. J.Zemene sacīja, ka par nodevu piemērošanu atbildīgā Jelgavas Būvvalde maksu piemērojusi, ņemot vērā, ka reklāmas eksponēšanas laiks ir tikai nepilns mēnesis. Taču mazāki termiņi vai iespējas noteikumos rakstīto periodu sadalīt nav minēti, tāpēc šie trīs mēneši, pēc ekspertu domām, jāpieņem kā minimālais laiks. Pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis “Ziņām” vien noteica: “Jā, varbūt maksu esam nepareizi aprēķinājuši, tad sodiet mūs!”
Pēc šādiem pašvaldības darbinieka izteikumiem par vēl vienu reklāmas samaksas kārtību informēja Domes Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Iveta Šurma. Pēdējā variantā par ZZS aģitāciju pilsētas maģistrālajā ielā tā aprēķināta pēc MK noteikumos rakstītas formulas.
MK noteikumi paredz, ka maksu nosaka, ņemot vērā aģitācijas materiāla laukumu, eksponēšanas ilgumu un zonas koeficientu. Ja pašvaldība nodevu iekasētu pēc šīs formulas, par vienu plakātu būtu jāmaksā 4,32 lati, bet par visiem deviņiem – tikai 38,88 lati.
Jāuzsver, ka MK noteikumi šajā formulā paredz arī zonas koeficientu, kas atkarībā no pilsētas vietas (piemēram, centrs vai nomale) minētos 38,88 latus varētu pat desmitkāršot līdz gandrīz 400 latiem, kas būtiski palielinātu pašvaldības budžeta ieņēmumus par politiskās reklāmas izvietošanu. Taču Jelgavas vietvara šādu koeficientu nav noteikusi, tāpēc visā pilsētas teritorijā reklamēšanās maksā vienādi.
Kā “Ziņas” noskaidroja Rīgas Domes Attīstības departamentā, galvaspilsētā ar 1. augusta Domes lēmumu noteiktas četras zonas, lai aprēķinātu reklamēšanās nodevu. Attīstības departamenta speciāliste Marija Ābeltiņa skaidro, ka šāds zonējums paredz augstāku samaksu ekskluzīvās Rīgas vietās (piemēram, Vecrīgā) un mazāku – nomalēs.
Salkazanovs rīkojies neētiski?
Likuma “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 18. pants nosaka: “Valsts un pašvaldību iestādēs, kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procentu kapitāla daļu pieder valstij vai pašvaldībai, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.” Vai “Jauno demokrātu” reklāmas JAP autobusos vērtējams kā likuma pārkāpums, jo 100 procentu JAP kapitāla daļu pieder pašvaldībai? Vai var uzskatīt par neētisku “Jauno demokrātu” un P.Salkazanova rīcību, sevi reklamējot paša vadīta uzņēmuma autobusos? Šos jautājumus “Ziņas” lūdza komentēt gan Jelgavas Domei, gan sabiedriskajām organizācijām – sabiedrībai par atklātību “Delna” un sabiedriskās politikas centram “Providus”.
Jelgavas Dome skaidro, ka, izvietojot partijas priekšvēlēšanu reklāmu JAP autobusos, ievērota Latvijā pastāvošā likumdošana. Likums priekšvēlēšanu reklāmu aizliedz izvietot publiskās vietās pašvaldību iestādēs, tomēr Civillikuma 842. pants paredz, ka autobuss ir nevis publiska vieta, bet gan kustama lieta.
Arī pašvaldības noteikumos noteiktas publiskās vietas, un starp tām nav minēts pilsētas sabiedriskais transports. “Formāli likums nav pārkāpts, tomēr katra uzņēmuma vadītājam pilnībā jāuzņemas atbildība par tā darbībām,” izvairīgi P.Salkazanova ētiskuma vērtējumu pauž J.Zemene.
Turpretī “Providus” pētniece priekšvēlēšanu kampaņu jautājumos Lolita Čigāne jautā – kas gan cits, ja ne publiska vieta, ir autobuss? “To var uzskatīt par administratīvo resursu lietošanu,” saka L.Čigāne. Sabiedrības par atklātību “Delna” juridiskais analītiķis Jānis Retējums papildina, ka minētās reklāmas autobusos jāizliek tā, lai nebūtu redzamas no ielas, turklāt visām partijām jādod iespēja šajos JAP transporta līdzekļos izvietot aģitācijas materiālus. Pretējā gadījumā tas ir Aģitācijas likuma pārkāpums, par ko var piemērot sodu līdz 50 latiem.
Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens “Ziņām” atkārtoja vietvaras pausto, ka likuma pārkāpums nav konstatēts. Sazinoties ar Rīgas Pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību speciālisti Inesi Tīmani, “Ziņas” noskaidroja – Rīgā šādas nebūšanas nav reģistrētas, turklāt galvaspilsētā lielāka atbildība ir būvvaldei un galvenajam māksliniekam.
Uz jautājumu, vai savu rīcību neuzskata par neētisku, P.Salkazanovs pēc vairākiem izvairīgiem komentāriem atbildēja: “Grūti pateikt.
***
Kā vērtējat JAP valdes locekļa P.Salkazanova rīcību, sevi reklamējot pašvaldībai piederošas SIA autobusos?
Līga Stafecka, sabiedrības par atklātību “Delna” politikas analītiķe:
Likums par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām skaidri nosaka – pašvaldības iestādēs, kā arī tām piederošajās kapitālsabiedrībās nav atļauta politiskā aģitācija tieši ar mērķi nepieļaut, ka šo iestāžu un sabiedrību vadītāji politisku motīvu dēļ savtīgi izrīkotos ar resursiem. Tas uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitācijas normas pārkāpumu, un plakātiem tur nav jāatrodas.
Daži deputātu kandidāti, kas vienlaikus vada kādu valsts vai pašvaldības uzņēmumu, aizmirsuši, ka nevar gluži tik brīvi rīkoties ar pašvaldības īpašumu. Politiskajām partijām precīzi jāatskaitās par saviem priekšvēlēšanu izdevumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kur ir arī ailīte par politiskās reklāmas izvietojumu un telpu īri. Vai šādu plakātu izvietošana parādīsies “Jauno demokrātu” deklarācijā?
Priekšvēlēšanu laikā partijām būtu jāspodrina savs mundieris iedzīvotāju acīs un jāvieš pārliecība vēlētājos, ka kandidāts un viņa partija ir uzticības cienīga, nevis tik pavirši (vienalga, aiz nezināšanas vai arī ar nolūku) jāizturas pret spēles noteikumiem priekšvēlēšanu laikā.
Jānis Retējums, juridiskais analītiķis:
Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus JAP autobusos, nav formāli pārkāpts likuma burts, tomēr ignorēts tā mērķis jeb gars, kas novedis pie kļūdainas tiesību normas iztulkošanas, piemērošanas un likuma pārkāpuma. Kaut gan nodevas iekasēšanas tiesības pašvaldībai attiecas tikai uz publiskām vietām, tiesiskā regulējuma definīcija par “publisku vietu” nav sistēmiski iztulkojama kontekstā ar “publiski pieejamas vietas” definīciju. Aģitācijas ierobežojumu mērķis ir nodrošināt brīvas vēlēšanas, kad katra persona bez citas ietekmes patstāvīgi izvēlas, par ko atdot balsi. Papildu mērķis ir saglabāt publiskās varas subjektu neitralitāti vēlēšanu sakarā un novērst ļaunprātīgu administratīvo resursu izmantošanu. Tulkojot likumu tikai gramatiski un sistēmiski, aģitācijas materiālu izvietot JAP autobusos atļauts. Tomēr, pilnīgi tulkojot tiesību normas un ņemot vērā aģitācijas ierobežojumu mērķi, jāatzīst, ka Aģitācijas likuma 18. pants nedod tiesības izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus kapitālsabiedrības (kurā vairāk nekā 50 procentu kapitāla daļu pieder pašvaldībai) īpašumā esošos autobusos.
