Lai gan pirms pāris gadiem par 50 tūkstošiem latu restaurētās Jelgavas pils austrumu puses kāpnes, kurās tika konstatētas būtiskas paviršības celtniecības firmas darbā, visu šo vasaru un rudeni laboja, trūkumi tajās aizvien pamanāmi.
Lai gan pirms pāris gadiem par 50 tūkstošiem latu restaurētās Jelgavas pils austrumu puses kāpnes, kurās tika konstatētas būtiskas paviršības celtniecības firmas darbā, visu šo vasaru un rudeni laboja, trūkumi tajās aizvien pamanāmi. Restauratori teic, kā bijis paredzēts projektā, tā arī strādājuši, bet viņu ieteikumi izvēlēties citus celtniecības materiālus nav uzklausīti.
Pēc Jelgavas pils kāpņu restaurācijas ziemas beigās tajās parādījās ievērojamas paveiktā nepilnības – kāpšļu laukumiņi nebija vienādi, uz tiem krājās ūdens, bet trepju margas plaisāja un apmetums izdrupa. Latvijas Lauksaimniecības universitātes direktors Andrejs Garančs darbu veicējai firmai SIA “Fasādes portāls” uzdeva garantijas laikā trūkumus novērst. Uzņēmums to arī šovasar un rudenī darīja. Taču lietainā laikā kāpņu laukums ir kā spogulis – uz tā stāv ūdens, kas ne tikai padara neērtu staigāšanu, bet sala laikā pārvietošanās pa kāpnēm varētu kļūt bīstama.
Kā “Ziņām” skaidro A.Garančs, viņaprāt, “Fasādes portāls” sava darba kļūmes maksimāli novērsis. “Nevaru apgalvot, ka tas paveikts ideāli, bet darīts daudz,” vērtē LLU direktors, piebilstot, ka universitātes Saimnieciskā dienesta speciālisti rūpīgi kontrolējuši firmas veikumu.
SIA “Fasādes portāls” valdes priekšsēdētājs Māris Veinbergs par ūdeni uz labotajām kāpnēm līdz šim bijis neziņā. Kad atklājušās nebūšanas, uzņēmums uzreiz ķēries pie to novēršanas. Izdrupumi kāpņu margās likvidēti, bet kāpšļi padarīti vienādi.
Firmas vadītājs teic, ka visu darījuši pēc iepriekš LLU izveidotā projekta. Tas paredzēja, ka kāpnes jāatjauno to sākotnējā izskatā, kā to savulaik ieplānojis Jelgavas pils arhitekts. Taču tolaik pakāpienu virsma veidota no marmora, turklāt cementējošās vielas bijušas citas – nodilumizturīgākas. Restaurācijas projektā bija noteikts, ka marmora kārta jāatjauno divu centimetru biezumā. SIA “Fasādes portāls” vadība gan teikusi LLU speciālistiem, ka marmors pieskaitāms salīdzinoši “mīkstiem” materiāliem, ko mūsdienās izmanto tikai iekštelpās, jo to var viegli sabojāt. Turklāt tas ir slidens. Firma, neguvusi atbalstu idejai par plākšņu vai granīta izmantošanu, visu darīja pēc projekta. Taču sētnieki ziemā kāpnes kaisīja ar sāli, kas, iespējams, marmoru bojājis.
“Esam tikai izpildītāji,” saka M.Veinbergs, solot drīzumā apskatīt austrumu puses kāpnes un izvērtēt, vai ūdens krājas firmas darba dēļ.
