NATO pēc nesenās paplašināšanās 2004. gadā pašlaik apvieno 26 Ziemeļamerikas un Eiropas valstis.
NATO (North Atlantic Treaty Organisation – Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācija, angļu val.) pēc nesenās paplašināšanās 2004. gadā pašlaik apvieno 26 Ziemeļamerikas un Eiropas valstis. Organizācija izveidota drīz vien pēc Otrā pasaules kara, kad saasinājās ideoloģiskās un militārās pretrunas starp Rietumeiropu un Padomju Savienību. Proti, pretēji rietumu puslodes valstīm, kas samazināja savus bruņotos spēkus, PSRS tos paredzēja saglabāt pilnā sastāvā. Ņemot vērā komunistiskās partijas deklarētos mērķus, kļuva skaidrs, ka netiks ievērotas tās vienošanās, kas panāktas, beidzoties postošajam karam. Bija redzams, ka pastāv tieši draudi Norvēģijai, Grieķijai, Turcijai un dažām citām Rietumeiropas valstīm suverenitātes saglabāšanai. Sākotnēji dažas Eiropas valstis, vēlāk iesaistot arī ASV un Kanādu, sāka sarunas par militāras alianses veidošanu. Tās beidzās ar Vašingtonas līguma parakstīšanu 1949. gada aprīlī. Tika radīta kopēja drošības sistēma, kas balstījās uz 12 valstu partnerattiecībām. Paplašināšanās Austrumeiropas virzienā sākās 1999. gadā, kad NATO rindas papildināja Čehija, Ungārija un Polija. 2002. gada novembrī Prāgas sammitā tika pieņemts lēmums uzņemt aliansē arī Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Pēc diviem gadiem – 2004. gada jūnijā – Stambulas tikšanās laikā šīs valstis tapa par pilntiesīgām organizācijas loceklēm. Tikšanās Rīgā ir pirmā, kas organizēta kādā no bijušās PSRS valstīm. Lai arī Rīgas sammita laikā nav paredzēts lemt par NATO bloka tālāku paplašināšanos, jau skaidrs, ka izteikts stingrs atbalsts Gruzijas iespējamai uzņemšanai. Paredzēts, ka daudz uzmanības būs pievērsts starptautiskā terorisma apkarošanai globālajā telpā.
*
“Arēnā Rīga” NATO tikšanās laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers atklāja militāro tehnoloģiju izstādi, kurā galvenais uzsvars tika likts uz to izmantošanu cīņā ar terorismu. Jebkurš interesanto izstādi var aplūkot arī rīt, 30. novembrī, no pulksten 9 līdz 16 “Arēnā Rīga”. Tās atklāšanā Shēfers uzsvēra, ka Latvijai, lai gan NATO dalībvalsts ir tikai dažus gadus, ir liela loma aliansē.
*
Par to, ka drošības ziņā ne viss ritēja tik gludi, liek domāt policistu apstādinātais autobuss, kurā uz “Arēnu Rīga” devās Latvijas drošības spēku specvienība. “Ziņas” novēroja, ka policistus izbrīnījis tas, ka slēgtajā zonā atrodas transporta līdzeklis, pilns ar bruņotiem cilvēkiem. Pēc neilgas
skaidrošanās pa rāciju drošībniekiem tika dota atļauja doties tālāk.
*
“Ko, ko jūs darījāt Afganistānā?” ieinteresēti Latvijas karavīru stāstījumu par dienesta gaitām klausās NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers, viņa kundze, Latvijas Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs un prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
*
“Šo visu mūsu sapieri atraduši Afganistānā,” Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs lepni var demonstrēt NATO ģenerālsekretāram un Latvijas Valsts prezidentei.
*
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs (no kreisās) militāro tehnoloģiju izstādē klāsta, ar kādiem paņēmieniem paredzēts aizsargāt valsts gaisa telpu. Priekšplānā – bezpilota spiegu lidmašīnas modelis, kuru jau izmanto izlūkošanas operācijās Balkānos un Irākā.
*
Par drošību Rīgas ielās gādā arī Igaunijas karavīri. Viņi uz Latviju nosūtījuši bruņutransportierus, kas pilnā bruņojumā dežurēja galvaspilsētas ielās.
*
Agrs otrdienas rīts Rīgas ielās lika domāt, ka alianses pasākums tiešām notiek pastiprinātas drošības apstākļos. Bija redzams, ka daudzi rīdzinieki šajās dienās labāk izvēlējušies doties pie saviem lauku radiem vai vienkārši atpūsties, nerādoties uz ielām. Brīdinājums par pastiprināto drošības kontroli “Ziņām” gan netraucēja pulksten astoņos no rīta ar vieglo auto nokļūt teju līdz pat notikumu epicentram – Olimpiskajam sporta centram un “Arēnai Rīga”. Agrā pēcpusdienā vietējie drošībnieki gan sāka interesēties, kāpēc netālu no žurnālistu akreditācijas vietas stāv auto bez īpašas atļaujas uzlīmes.
*
Laiku pa laikam sammita norises telpas, tostarp arī preses centra kafejnīcu, pārbauda ar speciāli apmācītiem suņiem, kas meklē sprāgstvielas.
*
Jelgavniece Ilze Garda ikdienā sniedz biznesa konsultācijas. NATO sammita laikā viņa ir viena no 600 brīvprātīgajām, kas palīdz Rīgas viesiem neapjukt plašajā piedāvājuma klāstā. Lai gan strādāt sanācis dienās, kad daudzi bauda atpūtu, Ilze to nenožēlo, jo tā viņa tiek pie jaunas pieredzes un draugiem. Īpaši nadzīgi uz iepazīšanos esot daudzo valstu drošības dienestu pārstāvji.
*
Militārajā izstādē “Arēnā Rīga” Itālijas militāristi demonstrēja, kā modernās datortehnoloģijas var tikt izmantotas kaujas apstākļos. Lai notēmētu, ierocis vairs nav jāpieliek pie pleca. Īpaša videokamera, kas piestiprināta pie “Beretta” triecienšautenes, tēmējumu attēlo ķiverē iemontētā monitorā.
*
Lai atspoguļotu NATO sammitu, preses centrā ieradušies 1136 žurnālisti no visas pasaules. Divas dienas kopā ar viņiem strādā arī “Zemgales Ziņas”.
*
Vakar pulksten 11 Brīvības piemineklis un “Hotel de Rome” bija drošībnieku un žogu ieskauts.
