Asariņa. Asaras birst un rit Kā pērles vai kā leduspuķu ziedlapiņas. Rit asaras sudraba korāļu dziesmās.
Asariņa
Asaras birst un rit
Kā pērles vai kā leduspuķu ziedlapiņas.
Rit asaras sudraba korāļu dziesmās.
***
Asariņu miklainās actiņas
Ver plakstiņos tavus un manus okeānu plašumus.
Asariņa – sudraba asariņa – laimes nesēja un nodevēja…
***
Slāpēs asaru spārni mitrē,
Slapina kalnu pieres cietās.
Asaru slapjie stāsti ūdens lāsēs vārdus debesīs sēj.
***
Asaru vārdus izteikšu tumšajā mēnesnīcas gaismā.
Asariņu ūdensrozi plūkšu lietus rokās un
Purvju laukos tos bārstīšu.
Dziesma
Skan dziesmotās lūpas.
Dziesmu dziedu un neizdziedu.
Mana dvēseles stiprā pils
Sapņu vārtus ver mūzikas zālājos.
***
Skan dziesma mana – varavīksne krāsainā,
Piedodu visu, kas bijis senatnē dziļā,
Piedodu senās rētas asiņainā zobena cirstās.
***
Skan dziesma viesuļu virpuļos,
Deju zālēs gaismas mirgo un kluso dziesmu dzied.
Skan dziesma baltā mēnesnīcā,
Zvaigžņu bērni seno deju dej un vecās skaņās par mīlestību runā.
Memorian
Tālā, tālā neaizsniedzamā varavīksne tunelī.
Uguns sārtiem ziediem zied maigi bālais cipreses zieds.
***
Tālā, tālā neatrastajā putnu paradīzes dārzā
Mīlestības zieds uzziedēs un maiga ziedlapiņa kritīs.
***
Tālā, tālā neizdziedātā saulrietā vēlā
Sudraba korāļi spēlē uz atmiņu klavierēm.
***
Tālā, tālā neaizsniegtajā mēnesnīcas sonātē
Kristāla rasu rasināts sendienu mīlestības stāsts.
