Pietrūka dalībnieku reģistrācijas numuru – tā var raksturot atsaucību, kāda bija piektdien nodibinājuma «Jelgava 21. gadsimtā» organizētajam, Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītajam Vienotības velobraucienam.
Pietrūka dalībnieku reģistrācijas numuru – tā var raksturot atsaucību, kāda bija piektdien nodibinājuma “Jelgava 21. gadsimtā” organizētajam, Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītajam Vienotības velobraucienam, kurā piedalījās ap 250 jelgavnieku, – gan skolas vecuma puikas, gan politisko partiju atbalstītāji, gan draudžu un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī daudzi citi.
Brauciens sākās Hercoga Jēkaba laukumā, kur dalībniekus sākumā instruēja ceļu policijas inspektors runcis Rūdis. Pēc starta varenā plūsma policijas eskorta pavadībā pa Pasta ielu devās Lāčplēša pieminekļa virzienā. Braucēju vidū kā krāšņa rudens puķe ziedēja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, kas, braucot ar 1938. gadā Latvijā ražotu “Ērenpreisu”, bija izvēlējusies atbilstošu retro stilu. Turpat netālu uz moderniem braucamajiem varēja redzēt dažu labu domnieku. Ātrums ap 15 – 20 kilometru stundā. Taisni jābrīnās, kā vecmāmiņa Svetlana, kas cītīgi mina palienēto padomju laika “Aist”, riepai strīķējot pie dubļusarga, varēja tikt līdzi deviņgadīgajai mazmeitiņai. No otras puses – protams, braukt pa policijas atbrīvoto automašīnām domāto brauktuvi, nav problēmu. Tas jau nav veloceliņš, kur vai katrā krustojumā var dabūt vieglu “smadzeņtrīci”, sitoties pret ielu apmalēm vai, nedod Dievs, pret celiņa vidū uzliktajiem laternu stabiem.
Minūtēs piecpadsmit brauciena dalībnieki sasniedza galamērķi – 6. vidusskolas veloapmācības laukumu. Tur notika sacensības veloslalomā, avīzes mērķī mešanā (braucot ar divriteni) un lēnbraukšanā. Par pēdējo varētu domāt, ka tas tāds visur klātesošā pilsētas simbola Alnīša joks, jo kāda gan māka braukt lēni. Taču, lai uzvarētu, bija jāprot turēt līdzsvaru uz tikpat kā stāvoša braucamā. Tāpēc likumsakarīgi, ka, piemēram, vecumā līdz 12 gadiem uzvarēja Latvijā un Eiropā pazīstams BMX braucējs Raimonds Pētersons.
Pasākuma beigās tika runāts, ka kaut ko līdzīgu noteikti vajag rīkot arī turpmāk. Un organizētāji neteica nē.
