Līga Celma šovakar LELB Jelgavas Sv.Annas katedrālē diriģēs sava jaundarba «Vedību rits» pirmatskaņojumu.
Līga Celma šovakar LELB Jelgavas Sv.Annas katedrālē diriģēs sava jaundarba “Vedību rits” pirmatskaņojumu
No teorijas uz praksi, nevis otrādi, tā par savu ceļu pie tautas mūzikas kā iedvesmas avota saka kordiriģente un komponiste Līga Celma. Viss sācies, nevis darbojoties folkloras kopās, bet… klausoties lekcijas mūzikas pedagoģijas un kompozīcijas studiju laikā. Dalība ekspedīcijā Ziemeļlatgalē un krājumu pārlapošana, meklējot dziesmas aranžēšanai, – tas viss bija jau pēc tam.
Jaundarbā, kas pirmatskaņojumu piedzīvos šovakar, atšķirībā no tautasdziesmu apdarēm vai pagājušā gada Lāčplēša dienā atskaņotās scēniskās oratorijas “Sveika, saule!” tautas mūzikas ietekme parādīšoties netieši. “Latviešu tautasdziesmu motīvi neskanēs. Esmu centusies tvert globāli –, ja var teikt, aizlaiku cilvēka pasaules ainu kā tādu,” atzīst autore un piebilst – mēģinājumu gaitā iznācis dzirdēt arī atzinumu, ka darbs skanot… “austrumnieciski”. Tautasdziesmas četrrinde, kas uzskatāma par darba tiešo iedvesmas avotu vakarā izskanēšot, bet pats skaņdarbs esot bez teksta.
Par ierosmi sacerējumam kalpojis latviešu senais kāzu rituāls un ar to saistītā “līgavas zagšana”. Sacerējumam ir divas daļas. Pirmā – viengabalaināka, noskaņas ziņā kareivīgāka. To akcentēs arī horeogrāfisks elements, kurā Jelgavas
4. vidusskolas meiteņu koris “Spīgo” izmantos nūjas. Otrā daļa – iekšēji pretrunīgāka. To “lasīšanā” varot vilkt paralēles ar “vīriešu un sieviešu psiholoģijas īpatnībām” – uzskatu, ka vīrietis biežāk mēdzot koncentrēties uz ko vienu, bet sieviete – darīt kaut septiņus darbus vienlaikus, teic Līga. Rakstot pirmo daļu viņa iecerējusi kā līgavas nolaupītāja, otro – kā nolaupītās emociju atspulgu.
Koncertu ievadīs “Spīgo” iecienītā brita Boba Čilkota “Mazā džeza mesa”, bet noslēgs lietuvieša Broņa Kutaviča “Pēdējais pagānu rituāls” – minimālistisks darbs, kurā autors demonstrē seno lietuviešu ritu, simbolu un mūzikas tradīciju zināšanas un kura noslēgumā pieaugošā ērģeļu dominante vēsta par kristietības sākumu Lietuvā.
Koncertā “Spīgo” piebiedrosies soprāns Marta Mieze, ērģelniece Larisa Carjkova, mežragu kvartets (Arvīds Valatkevičs, Kalvis Etkins, Artūrs Šulcs un Guntis Kronītis), koncertmeistare Daiga Rudzīte, Alvils Cedriņš ar perkusijām un Gatis Priekulis ar basģitāru.
Režisores Margitas Zālītes iecerē esot arī savdabīgas gaismu spēles, tāpēc norise paredzēta pulksten 20 – kad aiz logiem satumsis.
